Tās labās smaržošanas diskusijas iespaidā ienāca prātā viens kolēģis- ļoti smaržīgs kolēģis.
Tas cilvēks smaržojas tā, ka elpa krīt ciet. Ienākot darba vietas vestibilā, ja viņš tajā dienā strādā, jau ir jūtamas viņa smaržas, nemaz nerunājot par atrašanos vienā telpā.
Neteikšu, ka smaržas būtu sliktas, svaigas, ar nelielu muskusa noti, taču ne tādos apmēros.
Man personīgi pietiek ar pāris minūtēm, lai jau acis asarotu. (t)
Viņam neilgu laiciņu atpakaļ bija dzimšanas diena, mani un vēl pāris kolēģus uzaicināja uz svinībām pie sevis mājās, kurās dzīvo viņš un sieva.
Māja, nu, reāli visa smaržo pēc tām smaržām, tikpar piesātināti un intensīvi.
Nesaprotu, kā cilvēki var tā padzīvot.
Es personīgi uzpūšu pa vienam smaržu pūtienam aiz auss un miers, visu dienu smaržīgi un labi, bet, nu, ne jau litriem liet virsū.
Padalieties, varbūt jums arī nācies ar tādiem tipiņiem saskarties. :-D