Čau!
Sniegs vienkārši apnicis! 'Vakar vakarā atnācu mājās un tā no sirds izraudājos, jo.. apnika. Viss sākās jau no rīta, kad pazaudēju savu flešku ar mūziku, ko parasti bāžu un klausos mašīnā. Bija līdzi sporta soma, rokassoma, mape ar dokumentiem, mašīnas atslēgas un flash atmiņa. Sēžoties mašīnā atskārtu, ka nav mūzikas, kaut gan zinu, ka flešku paņēmu. Izmeklējos visur, nav. Gan jau, ka kupenā ieslīdēja, bet tās kupenas tik milzīgas + sniegs gāja nepārtraukti, ka neko nemeklēju, jo jau tā darbu kavēju. Tad arī vakar bija pirmā pēcatvaļinājuma diena - darbu dafiga un vēl visādas sīkas problēmas. Pēc tam beidzot aizbraucu uz sporta zāli un jau ejot uz mašīnu pēc treniņa, konstatēju, ka kaut kāds mud*** ir vienkārši noparkoja savu auto tik tuvu manai, ka pat plaukstu grūti ielikt. Viss jau nekas, ja tā nesnigtu un stikli būtu tīri. Kaut kā izvilkos. Tad atbraucot mājās sapratu, ka nav kur noparkoties, jo visas vietas ir vai nu aizņemtas, vai nu tur nevar tikt kupenu dēļ. Un ienākot mājās, vienkārši izraudājos. Un beigās, vakarā, vēl konteineris ar kontaktlēcām ieslīdēja zem veļas mašīnas. Īsāk sakot, too much vienai dienai. Šodien arī turpinās manas likstas, tiesa ne tik lielos apjomos. (t)
Pagaidām vienīgais prieks - matēta lūpukrāsa no Maybelline. Kaut kā skeptiski biju noskaņota pret matētām lūpukrāsām, bet nejauši sanāca pamēģināt un ļoooti patika (l) Ceru, ka mana sajūsma nenoplaks tik ātri.
50
