Palikt stāvoklī

Es ari nepaliku stavokli uzreiz. Mums pagaja pusotrs gads bez izsargasanas. Ari arsts pasenak teica, ka bus iespejams pagruti tikt pie berna un biedeja ar laparoskopiju, bija ari policistiskas olnicas. Bet domaju, ka man palidzeja tas, ka pamainiju vidi loti kardinali, bija dzive bez stresiem-darba, macibam. Un pasi hormoni sastajas pa vietam. Un tiesi tad, kad nolemu,kas bus tas bus, ja nebus lemts,tad nebus, taa tests bija pozitivs.

Mes pie abiem berniniem tikam ar 1 reizi. Kaut ka labi sanak. Dzivoju harmonija ar sevi, neskrienu taisit analizes, parbaudities ka ipasi pirms grutniecibas. Vienkarsi izbaudam mirkli.
Ir dzirdets, ka vajag pamainit vidi, kur aizbraukt, lai 'atpustis' un nedomatu par velamo.

Skumji teikt, bet LV tiešām ir ļoti daudz nezinošu ginekologu. Un vēlme pēc bērniņa taču ir nopietna lieta, bērni dzīvē ieņem lielu lomu. Tāpēc šī iemesla dēļ patiešām ir vērts mainīt ārstus un meklēt labākās iespējas, kas varētu palīdzēt.

Mani intresē tie pulverīši tas pats inofolic un seidivid tiešām ir tik labi,ka veiglāk tikt pie mazuļa?

Ir zināms gadījums,gluži kā Freya,kur bērniņs pieteicās vairākkārt,taču grūtniecību neizdevās saglabāt.
Beigu beigās viss izrādījās gaužām vienkārši(cik nu vienkārši tas šādās situācijās var būt)- sievietes organisms neatpazina augli. Hormonu izmaiņu dēļ organisms sāka "aizstāvības cīņu" ar sev nezināmo iemītnieku, kas noveda pie spontānajiem abortiem. Gluži kā,kad esam saaukstējušies un paaugstinās 37.2 ķerm.temperatūra-tas vienkārši ir organisma cīniniņš ar vīrusu.
Sieviete nomainīja ginekoloģi no "tā dabā iekārtots,ka bērniņš ne vienmēr var tik iznēsāts. Nesatraucaties,tā notiek pirmajās grūtniecības nedēļās Ļoti bieži! " uz dakteri- "darīsim visu kas vajadzīgs,lai palīdzētu mazulītim palik!"
Varbūt ari šajā gadījumā- iesākumā pietiks ar ginekoloģes maiņu? Varbūt vienkārši netiek pievērsta pastiprināta uzmanība un viss laists pašplūsmā

astsy, iemeslu sliktajai (morfoloģija 0%) spermogrammai tā arī neuzzinājām, vīrietis nesmēķē, alkoholu lieto saprātīgos daudzumos, bet mērķa vārdā atteicās pat no glāzes sarkanvīna. Alus ir liels kaitnieks spermai. Pašam vīrietim ir jāsaprot, kas ir labi un kas nē, uzspiest nav vērts. Mums abiem mērķis bija tikt pie bērniņa, nevis es viena cīnījos.

Zolija, vīrietim bija arī kādas tieši veselības problēmas, vai arī visa vaina bija alko lietošanā un smēķēšanā? Vīrs arī smēķē un lieto alko, manos tekstos par to, cik tas ir kaitīgi, plānojot bērniņu, īpaši neklausās :(

Līdz pozitīvam testam pagāja aptuveni 1.5 gadi, varbūt vairāk. Vīrietim bija problēmas, kad sāku meklēt un lasīt informāciju par mākslīgo apaugļošanos, pieņēmu variantu, kad pat mākslīgā apaugļošana ar sava vīrieša spermu var nebūt opcija, pēc pāris mēnešiem paliku stāvoklī. Līdz tam vīrietis pārstāja lietot jeb kādu alkoholu, negāja pirtīs, vannās, dzēra parastos vīriešu multivitamīnus, ēda ziedputekšņus un kādus 2 mēn dzēra spermamed (?), jo mums bija noruna, ka atsāksim aktīvu ārstu apmeklēšanu rudenī, pa vasaru atpūtīsimies no tā visa. Pirms kārtējās spermogrammas bija pozitīvs tests.

Man ļoti žēl, lai veicas piepildīt sapni un kļūt par vecākiem!

Apple_pie, jā, visas grūtniecības pārtrūka.

Nesapratu īsti šo

BET, ir arī plusi, kaut vai tas, ka vispār tikām līdz tam, ka grūtniecības sāka iestāties viena pēc otras, jo vairākus gadus vispār nekas nenotika

Visu laiku paliki stāvoklī, bet spontānie aborti? :(

Ja ilgstoši nesanāk, tad ieteiktu apmeklēt kādu no neauglības ārstēšanas klīnikām. Tur tomēr ārsti specializējas šādos jautājumos un ir kompetentāki, zinošāki un pieredzes bagātāki un spēj daudziem palīdzēt. Es jau pat vairs negribu skaitīt, cik gadus cenšamies un nesanāk, neskaitāmi tūkstoši ir izdoti par ārstiem, analīzēm, zālēm, operāciju u.c. lietām. BET, ir arī plusi, kaut vai tas, ka vispār tikām līdz tam, ka grūtniecības sāka iestāties viena pēc otras, jo vairākus gadus vispār nekas nenotika. Un arī cikls ir noregulējies, u.c. lietas ir sakārtotas. Līdz ar to ceram, ka tomēr tuvākā vai tālākā nākotnē arī mums būs tā laime kļūt par vecākiem.

Nu standartā, ja gadu nesanāk, tad jāsāk pārbaudīties. Vispirms un visvieglāk ir pārbaudīt vīrieša mantu, nemaksā arī dārgi. Tad jau lēnām sievieti - usg, hormoni, olvadu caurlaidība, utt. Nu, ja galīgi nekā, tad laparaskopija.
Ir jau visādi pre seed lubrikanti, stāvēšanas svecītē pēc seksa :D un tādas lietas, es gan ieteiktu sākt ar vizīti pie ārsta :)

Neticu tiem "bērniņš pats pieteiksies, kad ir īstais laiks". Ja nesanāk ilgi ieņemt bērnu, visdrīzāk ir veselības problēmas vai mega nesaderība. 2 draudzenēm bija problēmas ieņemt bērnu. Vienai bija jāuzēd svars, jāpadzer hormoni un kādu laiciņu vēlāk izdevās, tagad jau 2 bērni. Otrai - pagājuši gadi, izmēgināts jebkas iedomājams un joprojām nekā.

Arī man šī ir aktuāla tēma. Tuliñ büs gads kā nesanāk. :'-(

paklausīšos gudros padomus, jo arī man pusgadu nesanāk. 2 gadus atpakaļ bija spontānais aborts ļoti mazā termiņā, pašlaik atkal mēģīnām. Pārbaudes nekādas veikuši neesam, izņemot USG man - pēdējais bija pag.gad vasarā, pirms sākām mēģināt ieņemt mazo. Domāju pēc pāris mēnešiem iet pie gin. runāties par detalizētākām pārbaudēm utt.

Neteiktu gan , ka tā ir ģenētiska nesaderība , ja tika uztaisīts ģenētiskais tests abiem un to abu saderībai un tas neuzrādīja itin nekādu fail .
Jūs ko , domājat , ka tie pāri , kas gadiem nevar tikt pie bērna , netaisa arī dārgas un skurpulozākas izmeklēšanas metodes ? Taisa un ļoti daudziem ir tā , ka viss tiek uztaisīts , bet tāpat netiek pie bērna .

Varbūt piesakies pie laba reproduktologa? Viņi tomēr strādā ar pāriem, kuriem grūti tikt pie mazulīša.

Es arī domāju, ka ja nesanāk palikt stāvoklī +3/5 gadus, ir tomēr tā ģenētiskā nesaderība, lai cik tas sāpīgi nebūtu. Protams, viens no pāra var piekāpties un dzīvot kopā ilgus gadus bez bērniem, bet beigās jau visi izdara pareizās izvēles.
Bērniņš pats izvēlas, kad atnākt, tā kā bez stresošanas.

Ar ex vīru 3 gadus nevarēju palikt stāvoklī, pa vidam bija teju visas iespējamās procedūras, tajā skaitā laparaskopija. Beigās izšķīrāmies un zīmīgi, ka tajā laikā pienāca mūsu kārta uz mākslīgo apaugļošanu, jo pēc ārstu secinātā (2 valstīs) biju neauglīga.
Tagad esmu jaunās attiecībās un pusgadu pēc tam, kad iepazināmies, paliku stāvoklī. Man to gribas saukt par likteni, bet ārsti laikam sauktu par ģenētisko (ne)saderību :D Katrā ziņā neviens ārsts nebrīnījās, ka esmu stāvoklī, tikai noteica, ka tā mēdzot būt.