Nogurt !

Nogurt var dažādu iemeslu un situāciju dēļ, tas neapstājas tāpēc, ka sākas jauns gadsimts.

Atceros,ka sevi uzskatīji par ideālo māminu vai sievieti. Tomēr nebūs.
freya, ar vienu bērnu tur pieteikties diez vai varēs. Viens bērns nav nekāds darbs,jābūt kā minimums 2.

Bet vispar ja, teta nedienas nav bijusi neviena ar vienu bernu..

Atkal ta kubiete ar savam pargudribam. KAA autorei palidz tas, ka tev berni auga vel grutakos laikos? Gudri *irst nav malku cirst.

Atceros,ka sevi uzskatīji par ideālo māminu vai sievieti. Tomēr nebūs.
freya, ar vienu bērnu tur pieteikties diez vai varēs. Viens bērns nav nekāds darbs,jābūt kā minimums 2.

Man liekas, ka trakākais ir laiks, kad jau atsāc strādāt, bet bērnam tikai pusotra gadiņa - vairāk slimo nekā ir dārziņā, pa naktīm neguļ, jo pa dienu pietrūkst mammas... Pirmais gads pēc atgriešanās darbā ir tas grūtākais, bērns arvien aug, mammu ar laiku vairs tik ļoti nevajag... :) Es domāju, ka autores gadījumā ir vairāk psiholoģisks nogurums, ne fizisks. Ļoti prasās uzlādēt baterijas ar nedalītu laiku sev. Esmu līdzīgā situācijā, tikai es vēl no mājām strādāju. Viegli nav, it īpaši, kad bērni slimo, bet neko tur darīt nevar, kā tikai pārdzīvot šo laiku.

Chikitita, piedod, ka nedaudz nenopietni, bet man uzreiz ienāca prātā - piesakies šovam "Tēta nedienas Latvijā". Varēsi atpūsties 5 dienas un tētim būs jātiek ar visu galā - varbūt iemācīsies Tevi labāk saprast un redzēs, ka bērna audzināšana nav atpūta.

Cilvēkiem ir tendence izdomāt problemu kur to nemaz nav. Take it easy ... Es tiešām nekad neesmu izpratusi šo jauno māmiņu neapmierinātību un tjipa depresiju. Pašas kaut ko sadomā un tad pārdzīvo , ka pašas neattaisno savas cerības. Ja netiec galā ar vienu savu bērnu meklē aukli vai prasi kādam , lai palīdz pieskatīt bērnu. A varbūt tieši otrādi tev vajag apkopēju kura savaks izbārstītos miltus? Un man ir 3 gadus veca meita , tā kā nav tā, ka es nezinu kas ir bērns. Tas viss ir attieksmes jautājums ... Kā tu gribēsi tā arī būs.

Te nu man wee pilnigi japiekrit! Tiesi ta , attieksmes jautajums.

Tumšajās dienās jūtos vairāk nogurusi un miegaina. Saulainā laikā ir daudz enerģija.

Salīdzināt ir stulbi. Skaidrs, ka viegli nav. Iedvesmai vari palasīt viensplusviens.lv Lauras blogu, manuprāt, viņai labi sanāk rakstīt un dot labus padomus. Varbūt Tev ir ko aizgūt un noder. :)
Var jau čīkstēt, bet no tā labāk nepaliks ne Tev , ne bērnam. Dienas kad nolaižas rokas un nāk raudiens uznāk arī man, kaut bērnu nav. Tā ka tas viss ir pārējoši. ;)
Piekrītu meitenēm, kas rakstīja par vides sakārtošanu, lai bērnam ir droša vide, tas ir pats svarīgākais un viņam nav iespējas paņemt naZi vai tamlīdzīgas lietas, kas var apdraudēt mazo.

Atceroties sevi, varu teikt, ka manuprāt, lielākais nogurums bija no rutīnas un tā, ka absolūti viss ir jāpakārto bērnam. Beidzot ar tādām banālām lietām kā, kad aiziet uz tualeti un kad aiziet nomazgāties.
Ja ir iespējams, mazāk sēdi mājās. Ej ciemos, staigāt. Varbūt tuvumā ir kāds bērnu aktivitāšu centrs, kur var ar bērnu iet padarboties? Ar savu meitu gajām uz Yamaha mūzikas skolu. Tur iepazināmies ar citām mammām un bērniem. Sākām iet ciemos, pašas pie sevis aicinājām. Jau mazāka rutīna.
Nevajag kautrēties lūgt palīdzību citiem - pieskatīt bērnu, lai vari kaut stundiņu veltīt tikai sev. Ja nu tiešām nav neviena rada, drauga, kam bērnu uzticēt, varbūt var apsvērt paņemt kādu auklīti? Cik saprotu, bērns vairs nav tik gluži mazs, ka nevarētu atstāt pieskatīt kādam citam.
Tagad atskatoties uz to visu, mana lielākā kļūda laikam bija tā, ka centos savu dzīvi pielāgot bērnam. Pareizāk laikam būtu bērnu pielāgot savai dzīvei.

Gadījumā nav arī tā, ka Tev šos nogurums nāk sezonāli tumšajā laikā?

Nav tā, ka ir vnk apnikums no rutīnas un mājas soļa?
Man arī neliekas, ka var šausmīgi fiziski nogurt no sēdēšanas mājās, tev taču ir tikai viens bērns.

Es gan teiktu, varbūt, ka ir vērts aiziet pie ģimenes ārsta, uztaisīt pilno asinsainu, paskatīties vai kaut kur kaut kas netrūkst un padzert extra vitamīnus. Un piedomāt par nervu stiprināšanu arī. Vēl viena lieta - atvēlēt laiku šodien, lai nodrošinātu māju pret to, ka mazais tiek klāt tam, kam nevajadzētu tikt klāt, lai pēc tam mierīgāk.
Katram ir savs enerģijas līmenis, ja māte Kubiete ir tikusi galā, ļoti labi, bet ne visi ir māte Kubiete - visu zinošā un varošā, nav jānāk un sāls brūcē cilvēkam jāber padomu pat nepiedāvājot.

man tādas dienas uznāk pie PMS nu tik izteikti, ka pašai bail paliek :-D:-D man arī nav bērnu. Tad vispār nezinu ko darītu :D
es atbalstītu mazo vismaz 1-2 reizes nedēļā uz pāris stundām atstāt pie uzticamas auklītes vai vecvecākiem, ja ir tāda iespēja un veltīt laiku sev un vīrietim :)
man arī palīdz izraudāšanās. Tad paliek vieglāk un dzīve turpinās. Arī kad nogurstu es ļoti noslēdzos sevī.

Dažas dienas atpakaļ Kubis man uzbruka par to, ka es salīdzināju kā man bija pirms diviem gadiem ar tagadējo citas meitenes situāciju. Redz divi gadi taču tik ilgs laiks un tik daudz kas ir mainijies. Nu tad lūdzu Kubi, ieklausies pati savos vārdos un nevelc laukā tik vecas lietas. Tas laiks jau ir pagājis, nav ko salīdzināt vecus notikumus :D
Ja par tēmu, tad katram cilvēkam ir savs pacietības mērs, kuru sasniedzot paliek arvien grūtāk. Katrai tas ir individuāli. Nedomāju, ka šīs lietas ko autore pateica ir viss cēlonis, gan jau apakšā vēl kaut kas sēž, kas tās emocijas vēl pastiprina, bet iespējams pati to pat neapzinās.

Cilvēkiem ir tendence izdomāt problemu kur to nemaz nav. Take it easy ... Es tiešām nekad neesmu izpratusi šo jauno māmiņu neapmierinātību un tjipa depresiju. Pašas kaut ko sadomā un tad pārdzīvo , ka pašas neattaisno savas cerības. Ja netiec galā ar vienu savu bērnu meklē aukli vai prasi kādam , lai palīdz pieskatīt bērnu. A varbūt tieši otrādi tev vajag apkopēju kura savaks izbārstītos miltus? Un man ir 3 gadus veca meita , tā kā nav tā, ka es nezinu kas ir bērns. Tas viss ir attieksmes jautājums ... Kā tu gribēsi tā arī būs.

Demsija visas gruutiibas ar laiku aizmirstaas ;)
Kad gaidiiju deelu, man likaas tik gruuti paliek pastraadaat, tad gruuti paliek uzkopt maaju utt., tagad tas neskiet nekas ipashs, ko taas gruutnieces tur piikst.......

Man ir hronisks nogurums, ja tāds pastāv. :D

Vot šito nesaprotu, laikam bērni mēdz būt dažādi.
Kad es ar bērnu sēdēju dekrētā, man tas likās vieglāks laiks par darba gaitām. Protams izņemot pirmos pāris mēnešus.

Neonam labs ieteikums, man gan nav bērnu, bet esmu redzējusi daudz dažādas fīčas, lai maksimāli novērstu, ka bērniņš var pagrābt Tevis minētās lietas. Un tiešām - necenties visu laiku būt supersieviete visur (tāpat noteikti esi), kamēr mazais guļ, palaiskojies, apēd kaut ko, kas garšo tev, lai arī varbūt ir neveselīgs, paskaties kādu seriālu, ko jau sen gribēji, bet nekad nebija laika... nu tā! būs jau labi viss :))))