04.03. pļāpiņš

ābol, nu manu paziņu/draugu lokā tas nav baigais retums ātri sākt kopdzīvi :D tādēļ paldies, bet ar kimbi man kopīgs ir tikai dzimums :-D Mana distance bija 800m, bet skatoties pēc fiziskā skrēju arī 400. Citriez arī virs 800 kaut ko noskrēju... tu? Un domāju, ka diezvai kopā startējām. Cik noprotu tev ir 22-23 apmēram? Mums nevienā grupā tad nesakristu gadi, jo man ir jau 26 tagad.

buuu - nu katram savs :D es labāk pa kapiem močīju, kā pa ielām!
unnnnnnnn, es arī esmu no tām, kuras īpaši ilgi single nekad nav. Kaut kā tā vienkārši sagadījies, satikt foršus čaļus :-D Bet kad biju single... pilnīgi nevaldāma. Šausmas :-D

Man bija pamatā 100 un 200, bet skrēju arī 400. Kad beidzu 12. klasi, atnācu uz Rīgu, apstākļi spieda strādāt paralēli mācībām uzreiz, tāpēc arī visu pamatu. Kā arī sapratu, ka nu .. desmitniekā es visu laiku biju Latvijā, bet tādiem lieliem sasniegumiem man nebija ne līdzekļu, ne arī talanta, zinot, kā vispār sprinteriem ir ar sasniegumiem ārpus Latvijas, bet nenožēloju nevienu gadu, bija lieliski, iemācīja daudz ko arī dzīvei, ko tagad neesmu aizmirsusi.
Noteikti nē, vienīgi kaut kādos posmos, kur visi kopā, jo es ik pa laikam startēju "pieredzei" arī pieaugušo čempionātos vai kādā skrējiena posmā.

Pa Rīgas ielām vispār nav labi skriet, čakarē muguru, ka nemetas, vienu reizi skrēju uz centru no Teikas.. nu šausmīgi tur, visas gāzes, segums, brr.. bet ir forsi, ja dzīvo kaut kur pie mežiņa vai kā man tagad - gandrīz kā laukos riņķo.

Nja, vieglatlētika savdabīgs sporta veids Latvijā. Tagad nav tik traki, bet kādreiz... sporta manēža krimināla, sponsoru nebija, naudas balvas sacensībās bija atceros kaut kādi 10ls. Mums nometnes bija vismaz 4 gadā - 2 murjāņos, valmierā, rojā, ventspilī...tam visam bija līdzekļi, protams, vajadzīgi. Ok, man jāsaka paldies senčiem, ka man nekad tā nebija problēma, bet bija citi, kuriem nācas izlaist, jo naudas nebija. Tad par to nedomāju, bet tagad liekas - daudzi talantīgi sportisti atsijājās finansiālu iemeslu dēļ. Man vispār bija interesanti.. es vienīga no sporta skolas meitenēm startēju vidējās/"garās" distancēs, trenējos ar čaļiem visu laiku tikai. Un arī ik pa laikam startēju ar vecākām. Parasti tie arī bija vislabākie rezultāti. Bišķi bija problēmas ar paniku, stājos ārā svarīgos mačos burtiski pirms finiša. Meta ciet! Ehh, nožēloju, ka pametu :)

Nu tagad jau arī.. bļin, Latvijas meistariem, kas pretendē uz augstām vietām pat pasaules rangā, jātrenējas būcenī zem Daugavas stadiona... sporta manēža vēl tikpat krimināla, vienīgi nu ar sponsoriem tagad labāk + daudzi trenējas ārzemēs.
Bet, jā, tas viss maksā naudu, tiešām, ja man nauda nebūtu bijusi problēma, es varbūt būtu vismaz studējot vēl patrenējusies, paskatījusies, kā būtu, diemžēl nesanāca, tagad jau tikai savam priekam.
Mēs grupā vispār bijām maz meiteņu, divas bijām vecākās palikušas, tad arī kopā ar čaļiem visa treniņprogramma, ja būtu tikai meitenes, varbūt vieglāk kaut kā dotu, bet deva to pašu, ko puišiem, tad nu nācās turēt līdzi un kopā visi trenējāmies.

ir jau 26 tagad.

nu, nu tas nav nekāds jau, bet "tikai". Sākšu vēl braukt depresijā par vecumu :D

Dr vai tu traka?
Nes ieksa nabaga augus :D viniem par vesu ir!!!!
tak vel salnas bus! Minus! Vardsakot - viss! :D

Neesmu tagad bijusi RSM, Daugavas stadionā biju nesen, pirms gada laikam. Rīgas mačos biju vecos sporta skolas biedrus atbalstīt. Tomēr diezgan daudzi vēl trenējas! Par sīkajām knīpām bļaujot pat apraudājos. Kad es vēl trenējos, viņām bezmaz piena zobi vēl bija, bet tagad jau viss - sievietes! :) Un jā, man vairāki ar ko čupojāmies kādreiz, dzīvo un trenējas ASV.. Man gan šķiet, ka ziemas sezonā Daugavā trenējas tikai RVS, jo RSM neatceros viņus...Arkādija arī trenējās velns viņu zina kur. Viņi pārsvarā vispār tikai pa āru skrēja, pa 10km dienā, visas un visi bija gargabalnieki. Mēs kādu laiku vēl Olimpiskajā centrā trenējāmies, bet tas bija dažus mēnešus tikai. Vai nu tur ar segumu kaut kas nebija vai kas... jo nereāli visiem sāka sāpēt kājas, kaut kas nebija labi, tad gājām atpakaļ uz RSM. Ehhhhhhh, aizrunājos un pilnīgi tāda nostaļģija... tieši vakar biju pie mammas pameklēt šo to pa savām parpalām un uzgāju savu veco uniformu un diplomus, kausus, medaļas. Dīvaini (l):-D

RSM nekas nav mainījies, maybe tualetes cilvēcīgākas palikušas. :D
Nu jā, es neesmu no Rīgas, mēs visi kopā mazā manēžā, bet nebija ne vainas, kaut kā jau cīnījāmies, blakus uz svaru zāli vēl arī gājām.
Jā, man arī mājās laukos pie sienas visas medaļas, diplomi mapītē, naglenes vēl stāv skapī, pilsētas formas.. eh, tiešām jauki laiki
Un vispār tajā diskusijā, kur bija par to raudāšanu, man jau bija kauns teikt, bet es esmu tik liels sporta mīlētājs, ka, ja būs attiecīgas emocijas, varu arī raudāt pie random divu komandu cīņas random sporta veidā. Tik ļoti es mīlu sportu kā tādu. Par vieglatlētiku nerunāsim, bimbāju pie visiem mūsējo startiem. Veiksmēm un neveiksmēm. :'-(

26 priekš profesionālā sporta jau ir diezgan :-D ņemot vērā, ka es sāku agri diezgan, man jau bija ar veselību problēmas gadus 4-5 vēlāk :-D Lai uzturētu sevi labā fiziskā formā, vajag ieguldīt ļoti daudz darba un naudas. Un es domāju tīri veselības ziņā, traumu ārstēšanā. Pie slodzēm 2-3 h 6x nedēļā + 4-6 nometnes (katra 7-15 dienas) gadā, ātri vien visādas kaites lien ārā par padsmitgadniekiem!
Mele, nu nopietni? Kā tu domā...šo nakti izturētu? Man reali TAAAAAAAAAAAAAAAAAAA negribas tagad visu stiept atpakaļ iekšā! :-D

Dr, pa laika zinam saka ka nakamo nedel ziema atgriezisies.
Nu skaties pati, es ar tadiem maziem vargulisiem nerisketu :D

Papeti neta cik viniem gradus vajag, vel pa naktim minusi bus. Es baigi skeptiska uz sito.

Protams! Nevajag pat profesionālo sportu... man 16 gados sākās kaulu plēves iekaisums, oij, kā mocījos.. caur sāpēm, caur ziedēm, gāju un trenējos tāpat, bet sāpes nežēlīgas. Uzreiz slodze jāsamazina, liekas, ka rezultāti stāv uz vietas, jo pilnvērtīgi nevar darbu darīt. Tāpat ar ceļgaliem problēmas un tml. Nu tiešām daudz nevajag.
Es pamatskolā kādu laiku biju pametusi, jo biju jauna un stulba, likās, ka pīpēt foršāk, tad nu, kad atsāku, tad atsāku mērķtiecīgi pa 6x nedēļā, arī nometnes, tad arī sākās visādi brīnumi.

Pīrāg :D piedod ka iespraucos Jusu sporta tema, bet runajot par pipesanu.. sodien ir 147. diena kops nepipoju. Bet vakar izdomajam iedzert un pameginat garsigi uzpipet , abi ar draugu.
Aizejam uz veikalu, panemsim kirsu coltu. Atnakam majas , sajutas kaa pusaudziem :D berzejam rokas, nu tik bus.
Izejam uz balkona, skilam, velkam ieksa UN.. tas bija tik pretigi. Nekad nedomaju, ka ko tadu teiksu, bet tas bija tik pretigi un nevajadzigi. Coltins lenak pipejas, tad nu draugs klepoja un kaseja, man sita uz augsu :D neko ta tiri neiepipejam, metam nost to dranki, gajam mazgat rokas, muti. Vardsakot labi vien i.

Ahahaha! Malači, super, ilgi jau :)

Oooo jē, es kad par olimpisko sporta centru rakstīju, domāju minēt kaulplēvi vai nē, domāju, moš to mēs tikai tā saucām :D Bet tur ar to visiem sākās problēmas! Man arī ik pa laikam bija tas... bet, man ir biš ar vienas kājas pēdu problēmas ir un mugurkaulu, tad nu līda ārā visādi brīnumi. Gāju gan pie sporta ārstiem, gan pie dziedniekiem, nezinu galu galā... vienkārši caur sāpēm un diskomfortu rukāju :-D

Tā to saucām arī mēs, nezinu, kāds tur medicīniskais nosaukums. :D

Kaulu pleve var sakt sapet pat ja vien esi ikdiena neertus apavus nesajis.

Tā arī ir kaulu plēve :D