Strīda laikā pateica ka nemīl

Man šķiet, viss atkarīgs no tā, vai tas tā gadās pēkšņi, jeb tomēr ir jau skaidrs, ka otrs cilvēks var pamatīgi iekarst un tad sarunāt visādas muļķības, kaut arī nemaz tā nedomā. Jo cilvēki ir dažādi. Tāpat, kā ir cilvēki, kuri nepieļaus, lai otra pusīte mētātos ar tādām frāzēm par nemīlēšanu vai vēl trakāk - par pamešanu - kā arī ir tādi, kuri to spēs laist gar ausīm. Man gan personīgi neviens tā nav teicis, kā arī pašai nav gadījies, kaut arī mēdzu tiešām aizsvilties. Ja pateiktu, noteikti būtu ļoti sāpīgi.

Manuprāt tas ir kā sava veida darbs ar sevi,strīda karstumā cilvēks mēdz sarunāt tādas lietas,ko pēc tam var nožēlot. Tomēr es domāju,ka tas cik tālu katrs var aiziet ir atkarīgs no tā cik ļoti katrs spēj savaldīt savas dusmas . Vienkārši sakot,parāda cik stipri nervi.:-)

Sognare, pilnīgi piekrītu!
Arī man strīdu karstumā ir gadījies sarunāt lietas ko nedomāju, ne kritiskas gan, bet tāpat. Un tieši tāpat draugam. Abi cenšamies savaldīties dusmās, lai pēc tam atkal nav jānožēlo pateiktais un izdarītais. Es vispār bieži vien strīdu laikā noslēdzos, bet draugam patīk izrunāties un neatstāt uz nākamo dienu. Tad nu viņš mācās paklusēt dažreiz, lai nepateiktu ko lieku un es mācos arī ar vēsu prātu paskatīties uz to visu. Galīgi nav viegli, bet pamazām izdodas.

Nē, nav bijis.
Es pati tā esmu darījusi. Lai ieriebtu.
Atzīšos esmu pat runājusi riebīgāk.
Bet pēc tam jau laboju savus vārdus.
Esmu no tiem cilvēkiem, kurš, ja pateiks, ka mīl, tad visi zina - tas ir 100% un uz ilgu laiku. Tukšu vārdu mešana nav par mani.
Un tagad, kad saku "nemīlu", man jau vairs netic. Jo zina, ka man tas dusmās raksturīgi un galvenais, ka esmu jau tam cilvēkam atzinusies.
Jautājums kāda bija situācija, lai novestu cilvēku lidz tiem vārdiem un kāda attieksme, kad pateica to.
Jums vienkārši tas ir jāizrunā. Jāpajautā vai to viņš domāja nopietni.
Vislabākās situācijas risināšanas attiecības ir izrunāšanās. ;)

Es galīgi nesaprotu, kā var tā strīdēties, ka vairs nesaproti, ko runā! Katrā ziņā, man ar tādu cilvēku nebūtu pa ceļam, jo es vispār neatbalstu skaļus skandālus, manā izpratnē tas neiet kopā ar stabilām pieaugušu cilvēku attiecībām. Bet pieļauju, ka ir karstasinīgāki cilvēki, kam tāda villošanās ir gluži normāla. Nekad neesmu ar nevienu tā strīdējusies, lai nonāktu līdz šādam jautājumam.

Es reiz strida karstuma pateicu, ka ienistu. Nu nebija forsi protams, atvainojos. Man savu impulsivo dabu gruti kontrolet, nereti attopos "pec nozieguma".

Wallee es agrāk bieži vien varēju ko sarunāt dusmās,bet ar laiku pirms ko pasaku,man galvā grozas viena doma"nevaru aizskart otru,jo viņam tas var sāpēt.

Katra, ir cilvēki, kam varbūt arī ir problēmas ar emociju noturību, visi nav mierīgi un nosvērti. Es esmu no tiem, kam tā tiešām ir problēma + rakstura izlaidība, bet es apzinos un strādāju pie tā.

Es esmu no tiem, kas nesaprot ka otram var pateikt ko tadu.
Ja draugs strida laika ar sadiem vardiem metatos, tad diezvai man pec tam butu viegli noticet, ka viss ir ok un, ka tas ir bijis tikai strida karstuma.Kaut kadu iemeslu del tadus vardus vins ir izteicis.
Un atpakal panemt pateikto nevar.

Jā, bet, piemēram, es esmu teikusi, man gan nekad nav pateicis, es zinu, ka tas, ko es saku, tiešām ir bijis nenormālā dusmu uzplūdā, lidz ar to, ja otram kaut kas tamlīdzīgs gadītos, man, iespējams, būtu vieglāk saprast, jo zinu, kā pati uzvedos, kad to pateicu, dusmas bija pārņēmušas veselo saprātu. Tas arī viss.
Nevienā brīdī nesaku, ka tā ir norma vai ka mēs katru dienu tā bļaustāmies, bet ir sanācis diemžēl.

Nu tas katram ir individuali, varu tik nopriecaties, ka man neviens nesaka, ka nemil mani vai grib skirties, jo konkreti man tiesam butu vienalga, ka tas bijis dusmu uzpluda. Es butu sapinata loti loti.

Nekad neesmu teikusi un nekad neesmu saņēmusi savā virzienā. Man nevajag kādu, kurš nespēj apvaldīt savas emocijas, pieauguši cilvēki māk diskutēt, analizēt un risināt un arguments, ka gribēja sāpināt vai dabūt reakciju, vispār neiztur nekādu kritiku, par kādām attiecībām tur vēl ir runa?

Lielās dusmās varu sarunāt visādas muļķības,bet neesmu nevienu reizi pateikusi kādam,ka nemīlu. Pat tāda doma nenāk prātā.