Neesmu ievērojusi, ka vīrs iekārotu (vai kā tur bija -uzkritoši blenztu) katru izskatīgu garāmgājēju, tomēr ja arī paskatītos, mani tas nesatrauktu- ieraudzīt un novērtēt cilvēku pēc izskata nav tas pats kas reāli gribēt to cilvēku. Pati reizēm ieraugot kādu izskatigu vīrieti (un tāpēc viņu automātiski neiekāroju),vīram to pasaku -nu tīri tāda cilvēka novērtēšana, bet jau pēc mirkļa aizmirstu. Arī viņš to uztver veselīgi, galu galā -es tā mierīgi varu pateikt arī par skaistu sievieti, glītu somiņu vai piemīlīgu sunīti, kas paskrien garām. :-DArī, ja kādu sievieti (piemēram, bildēs) uzskatu par skaistu, mēdzu parādīt vīram ar piebildi "paskat, skaista!" pat negaidot konkrētu viņa viedokli, vienkārši tāpat. Jūtos pietiekami droša un pārliecināta, un mūsu attiecības uzskatu par stiprākām, lai tās apdraudētu skaista svešiniece, kas pirmo un varbūt pēdējo reizi paiet garām manam vīram.