Čāpstināšana

Es ciest nevaru,ja ēd ar vaļā muti un vēl pa vidu runā ,tad ēdiens krīt ārā no mutes. Zupas strebšanu ar neciešu,tāda sajūta,ka pie galda sēž sivēns blakus savai silei. Un ko ļoti neciešu,ja ēdot kāds cits lien manā šķīvī. Oj es tad varu sākt palikt dusmīga kā pūķis(e)

Izlasīju khkh komentāru, nodomāju ka to rīdziniece uzrakstījusi tad tik pamanīju ,ka to khkh uzrakstīja:-D

Šodien biju pusdienās, ēdu zupu kā mežonis. Skatījos, vai pie blakus galdiņa nesēž kāds pazīstams. (s) Bet nu dārzeņu zupa, kur tās sastāvdaļas sagrieztas garās, garās strēmelēs. To nav iespējams ēst civilizēti.
___
Ēdot atcerējos vienu citu lietu, kas man uzdzen šermuļus pie galda. Tie ir cilvēki, kuri ēd biezpienu tā, ka biezpiens pielīp pie mutes, bet viņi neko nenoslauka un turpina mierīgi ēst. Man ir viens ģimenes loceklis, kam biezpiens ir mīļākais ēdiens un jāēd ir katru dienu, vēlams katrā ēdienreizē, un visu laiku ir tā biezpienainā mute, iiiiiu. Vienam citam cilvēkam esmu aizrādījusi, ka mute netīra no biezpiena, uz ko man atbildēja: "nu protams, ka man netīra mute, es taču ēdu, paēdīšu, noslaucīšu!". Īpaši briesmīgi, ja cilvēks vēl cenšas izskatīties smalki un muti vērt minimāli, tas ir vāks.

Esmu ievērojusi, ka čāpstināšanās traucē tikai tad, kad slikts garastavoklis, lai gan cenšos to neizrādīt. (s)

Es ievēroju, ka man nenormāli tracina čāpstināšana ēdot, ja tas cilvēks pats ir izbesījis mani :-D A tā - ikdienā uzmanību nepievēršu.

Es ciest nevaru čāpstināšanos, ja vēl es dzirdu kā tas cilvēks gremo un norij, riktīgi kaitina. Parasti aizeju kkur tālāk, jo saprotu, ka esmu nenormāla šajā ziņā. Jo nu mani patiesi kaitina pat vismazākā čāpstināšanās. :-D

hahahaha :-D Riidzinieces komentaarus man parasti jaaparlasa 3x lai saprastu ideju !

Es tā jau esmu pieradusi pie Rīdzinieces, ka šo ideāli sapratu :D Pat nepamanīju :-D

drausmas! :'-( es atvainojos par kubietes cienīgu rakstību, acis šodienas abas kreisās un rokas arī :D

Es tā esmu darījusi, bet viena pati mājās, kad ļoti garšīgs ēdiens... :D

ar galvu*

Čapstināšana man ir nepieklājības pazīme, tāpat kā nenormāli àtri izrīt ēdienu, un no šķīvja/bļodas pēdējās paliekas izsūkt to paceļot.
Tikko šito skatu redzēju Vairāk saules. Mamma ēd smuki savus laša salātus, kamèr meita (ap 13 gadi), pieliekusies pie paša galda sr falvu gandrīz gļodaā, šķību muguru burtiki rij savus frī ar salàtiem. Kad viss apèsts, paceļ salàtu bļofu, lai izdzertu salātu mētci (t)
Nu kā mamma var pati ēst normàli, un meitai neiemācīt kā uzvesties pie galda? (t)

Nu par atraugām man ir divējādas sajūtas - ja speciāli tiek izdarīts tā,lai tas ir skaļāk un pretīgāk, tad man liksies wtf, bet es saprotu, ka tas ir dabisks process, kad padzeras, tad automātiski mazliet iznāk, pašai tā ir bijis, atvainojos un viss. Tāpat arī ar gāzu palaišanu, tas ir tikai dabiski, protams, speciāli negāzēsi, lai viss smird, bet, ja puncis labi nestrādā un nevar nokontrolēt - nekas šausmīgs.
Visas iepriekš minētās lietas man neliekas pieņemamas, bet dusmās no galda arī necelšos, vienīgi varbūt aizrādīšu, ja pārāk skaļi.

Neesmu nekad saskāries ar ko tādu. Bet mutes arī ir dažādas. Varbūt kādam ar holivudas smaida īpašniekam ir ļoti grūti ēst ar aizvērtu muti. Lūpas fiziski ciet neturās.

Man rados kā reiz ir 5 gadīgs puika, kurš speciāli rauj to gaisu iekšā un taisa feik atraugas, no malas izklausās, ka viņš tūlīt vems, visa māja skan, bet viņu tas uzjautrina, kaut gan visi viņam aizrāda, ģimenē vecāki tā neuzvedas, nevienam tas nepatīk, kā tādu pārmācīt...:-/

Riebjas, kad cilvēki ēdot čāpstina, žļurkstina un sūc zupu no karotes ar to pretīgo skaņu. Iuu.
Man tas nav pieņemams un no tā metās šķērmi, ja es pati tobrid ēdu, tad man tas bojā apetīti.
Tāpat kā man besī, ka cilvēki atraugājas, piem., pēc gāzētiem dzērieniem - bvee, kāpēc citi to uzskata par normu, man tā nekad nav bijis, ka vajadzība spiež atraugāties pēc padzerśanās, turklāt vēl tik skaļi un pretīgi, ja pat tas gaiss citrez uznāk uz augšu, tad nav obligāti jāatraugājas kā cūkai

Tracina čāpstināšana. Man vecāki bērnībā iemācīja pieklājības normas un to, kā pie galda jāuzvedas, tāpēc čāpstināšana man nav un nekad nebūs pieņemama. Uzskatu tos vienkārši par neaudzinātiem cilvēkiem.

Mani netracina čāpstināšana, reizēm tas mani pat uzjautrina.:D Bet man reāli tracina, kad runā ar pilnu muti. Īpaši manai omiņai tā patīk darīt, un tad visas mūsu brokastošanas reizes izvēršas mazā strīdā, bet vecu cilvēku jau laikam nepārmācīsi.

Nekas mani netracina tik ļoti kā čāpstināšana... nu, vēl krākšana guļot. :D Ja tuvumā ir kāds, kas čāpstina, tad tas ir vienīgais, ko dzirdu un par ko spēju domāt. Nezinu, tā skaņa nenormāli urbjas ausīs, tā ka esmu gatava piecelties un iet prom no galda. Un runa nav tikai par pastāvīgu čāpstināšanu, bet, piemēram, ja cilvēks 1x nočāpstinās kumosa laikā, es to momentā pamanu. Tā ir bijis vienmēr un labāk nav palicis, nedomāju, ka pie tā vispār var pierast. :D

o jā, Daenerys1, strebšanu arī nevaru ciest!
Lai arī ēdu ar muti ciet, bijušais draugs mūžīgi piesējās, ka es skaļi kožļājot ēdienu. Nereāli besīja! :D