Laulībā nodzīvot 20+ gadus! Attiecību modelis.

Sieva piedevusi, Cosmo gan ne :-D

Sieva piedevusi, Cosmo gan ne

Cosmo nekad neaizmirst :D

Dionysus, piedod, bet es tevi nespēju uztvert nopietni, zinot, ka esi krāpis savu sievu. Liekas baiigi liekulīgi.
Bet salda mēle visos laikos ir bijis kapitāls

Kā jau parasti Cosmo sievietes ir sieviete ar emocijām un taisnīgajiem spriedumiem.
Protams manus argrākos tekstu lasīja caur rindiņām, meklējot iemeslus lai nomētātu ar akmeņiem.
Neviens mēs neesam bez grēka, ne sieva par mani zin visu, ne es par viņu. Pagātnes lietas necilājam un dzīvojam tālāk.
Neesam ne es ne sieva balti un pūkaini, ne pareizie un godīgie. Tieši tāpēc es viņu mīlu, tādu kāda viņa ir un negribu nevienu citu līdz mūža galam
Ja viņa vai es būtu ar savādākiem uzskatiem ( kā cosmo idealoģija), visticanmāk nebūtu mēs vairs kopā.
Bieži vien cosmo taisnā tiesa, pati savus melnumus nemaz neredz.

Sieva taču to pašu izdarīja, ne tik Dionysus, tā kā ko var čakarēties, lai dzīvo. :D

Manuprāt, šādi uzskati ir vairāk izdevīgi vīriešiem.

Nedaudz atkāpe, bet mani vecvecāki laulībā dzīvo jau 55 gadus. Un neviens tur mīlestību nav redzējis. Pēdējos 30 gadus viņi guļ dažādās istabās un neko vairāk par rokasspiedienu neesmu redzējusi. Ne jau laulībā ir tā mīlestība.

Laulība stiprina.

Nedaudz atkāpe, bet mani vecvecāki laulībā dzīvo jau 55 gadus. Un neviens tur mīlestību nav redzējis.

Un tā dzīvo ļoti daudzi, jo vnk viņiem tā ir ērtāk. Ļoti reti ir pāri, kas tiešām vēl viens otru mīl pēc tiem 30, 40, 50 kopā nodzivotajiem gadiem. Viss no malas varbūt izskatās ideāli, bet patiesībā daudz kas tiek noklusēts un nepateikts, bet romantiskie mazbērni domā, ka viņiem tur ir ideālā mūža mīla. :-D

Nu kaut ko jau burkšķ, ka vajadzēja 80tajos šķirties, bet tagad ta par vēlu. Viņi tagad fiziski viens bez otra nevar izdzīvot savā mazajā pagastā meža vidū.

Un pats labākais, 30+ gadus neguļ vienā istabā, bet zelta kāzu jubileju gan vajadzēja nosvinēt tā kārtīgi ar viesu namu un radiem!

bet zelta kāzu jubileju gan vajadzēja nosvinēt tā kārtīgi ar viesu namu un radiem!
12.07.2018 19:06 |

au feini 50 it gado kopa tas daudz. Nemot vera ka nupat vasara tev vecvecakia r 50 vai 55 gadu jubileju kopdzives svineja..:-D:-D:-D:-D es jau neesmu matematikis , bet....:-D:-D:-D

Arī te sievietes maitas. :D

Un tā dzīvo ļoti daudzi, jo vnk viņiem tā ir ērtāk. Ļoti reti ir pāri, kas tiešām vēl viens otru mīl pēc tiem 30, 40, 50 kopā nodzivotajiem gadiem.

Es nezinu kā dzīvo citi, bet es nevarētu dzīvot kopā ar cilvēku ar kuru nav nekādu jūtu.
Sāktos domstarpības, kašķi, strīdi kas dzīvi varētu padarīt pilnīgi neciešamu.
Kā var kopā darīt un plānot lietas, doties pasākumos un ceļojumos ar cilvēku ar kuru nekas nesaista.
Ar gadiem attiecības mainās un nebūs tā kā bija agrāk, tas nenozīmē ka tur nekā nav. To kas tur ir, katrs zin savā sirdī

Es vispār par ko līdzīgu esmu aizdomājusies, mammas draudzenei kādu laiku atpakaļ nomira vīrs negaidīti, bija kopā no jaunības dienām, cik zinu, attiecībās bija gājis traki...nu visādi, kā pa kalniem, arī kāda krāpšana no abām pusēm bijusi, bet mūžu kopā nodzīvoja vienalga. Viņas runa vīra bērēs man liekas aizkustināja ne vienu vien un arī man lika mazliet aizdomāties, par spīti visam viņa viņu mīlēja no sākuma līdz beigām, vārdus gan neatceros bet runāja par to ka viņš bija viņas dvēseles radinieks, viņas īstais, cik ļoti viņa viņu mīlēja, tas viss kā viņa runāja tiešām aizkustināja.
Dažreiz man liekas, ka man un manam vīram būs tāpat, lai kā ietu, mēs vienmēr būsim kopā, ne tāpēc ka tā ir ērti vai izdevīgi bet tādēļ, ka tā saikne šķiet mūžīga un nepārraujama, mīlestība kas turpināsies līdz kapa malai. Es nezinu kāda būs mūsu dzīve pēc gadiem, kur mēs būsim, kādas būs mūsu attiecības, bet mēs būsim kopā, lai cik traki neietu.
Bet ticu arī tiešām laimīgai laulībai mūža garumā, jo tieši tāda ir maniem vecākiem un arī tas ir retums, es to apzinos.

Kā var kopā darīt un plānot lietas, doties pasākumos un ceļojumos ar cilvēku ar kuru nekas nesaista.

To sauc par pieradumu un diez vai tev 60+ gados gribēsies meklēt citu partneri, labāk taču ar to pašu veco, ierasto un ar jau pārbaudīto. Pie tam tā ir ērtāk - nu kur 70 gadīga tantiņa meklēs sev jaunu dzīves vietu vai arī 70 gadīgs onkulītis ķers, grābs koferus un metīsies jaunas mīlas meklējumos.

To sauc par pieradumu un diez vai tev 60+ gados gribēsies meklēt citu partneri, labāk taču ar to pašu veco, ierasto un ar jau pārbaudīto. Pie tam tā ir ērtāk - nu kur 70 gadīga tantiņa meklēs sev jaunu dzīves vietu vai arī 70 gadīgs onkulītis ķers, grābs koferus un metīsies jaunas mīlas meklējumos.

Ja man būtu pieradums, es ar savu tempermentu, jau sen būtu kaut kur prom.
Es to saucu par mīlestību un dvēseļu radiniecību. Viss ko esam piedzīvojuši un pārdzīvojuši savos attiecību gados ir mūs norūdījis un satuvinājis vairāk nekā jaunībā. Zinām un jūtam viens otru, un esam droši viens par otru. Nekas nevarētu mani ne pavest ne savaldzināt.
Saku to no pieredzes, nevis tukšas filozofijas

Ja man būtu pieradums, es ar savu tempermentu, jau sen būtu kaut kur prom.]

Bet stāsts jau nav par tevi, bet par tiem, kam nav tāds temperaments kā tev. Cilvēki ir dažādi, tev tas nav pieņemams, bet 100 citiem ir.

Oi, sāpīga tēma...
Ar vīru kopā 18+, laulībā 11+
Šobrīd laulībā krīze...nopietna...sāpīga...
Visu sačakarējis ir tas, ka jāstradā kopā, līdz ar to darbs tiek stiepts uz mājām, aizvainojumi par to arī...Iedomas un īstenība, solījumi, realitāte...
Viss tik tālu, ka velku uz lapas plusiņus un mīnusiņus. Bet šitā visu vētījot, atsaucot atmiņā labo un ne tik, saprotu, ka šo gadu laikā tik daudz piedzīvots, tik daudz ko nācies paveikt attiecību vārdā, esam slīpējušies, pielāgojušies, viens otru līdz kaulam iepazinuši. Un vai patiešām viss paveiktais kaķim zem astes...
Ticu, ka var izkārpīties, tikai, lai kur ņem spēku tam....

Bet stāsts jau nav par tevi, bet par tiem, kam nav tāds temperaments kā tev. Cilvēki ir dažādi, tev tas nav pieņemams, bet 100 citiem ir.

Protams cilvēki ir dažādi, ir gan pieradums, gan negribēšana neko ne mainīt ne uzlabot.
Bet bieži vien jūtas paliek neredzamas, tās ir un paliek tur iekšā un ārēji gandrīz nekas par to var neliecināt. Tuvākie un apkārtējie spriež un vērtē pēc ārējām izpausmēm, bet sirdī nevienam neielīdīsi.
"Starp viņiem nekā vairs nav" - tā izskatās, bet patiesību zin tikai paši.

Tuvākie un apkārtējie spriež un vērtē pēc ārējām izpausmēm, bet sirdī nevienam neielīdīsi.
"Starp viņiem nekā vairs nav" - tā izskatās, bet patiesību zin tikai paši.

Ļaunāk, ja sāk komentēt no malas. :D