aij, fufelis tas viss ir.
Uzskatu, ja abiem ir vesela apziņa par to kādas ir attiecības, tad nekāds dārzs nebūs jāravē. Ja būs patiesa cieņa pret otru, tad nekad un neviens neaizies pa kreisi, pa labi vai uz augšu vai leju.
Un, ja rodas kādas nesaskaņas, tas ir tikai loģiski, jo katrs indivuduāli aug pats par sevi, gan kā personība, mainās vērtības, skatījums uz lietām, un reizēm arī partneri un šķiršanās. Galvenais ir atrast to kopīgo lietu, plānus, tad viss būs uz ūsiņu.Par pieskaņošanos un pierīvēšanos arī- loģiski tak, es sev pati pierīvējos, meklēju ar sevi kompromisus, ar otru tas pats.
Un reizēm nevajag neko ravēt! Vajag uzdot jautājumu vai man tas tiešām ir vajadzīgs- kaut ko ravēt ,stādīt, atjaunot.Jābūt ar sevi harmonijā. Vajag palaist un dzīvot brīvi. Kāda jēga makarēties pa pasauli, lai tikai sabiedrības acīs pateiktu- vot, mēs 20 + gadus kopā, un sākt visādas figņas stāstīt kā attiecības ir jābūvē. Vienvārdsakot, nevajag mest akeņus savā dārziņā, tad viss būs labi.
Reizēm ir jābūt kopā/ jāaprecas ar cilvēku, lai kaut ko mācītos, saprastu, augtu. Kad esi guvis savu macību , tad attiecības beidzas, katrs cilvēks mūsu dzīvē nāk ar savu uzdevumu otram vai sev pašam.
21
