"man nav laika"? :)
Tik populārs un tik muļķīgs aizbildinājums par pilnīgi visu.
Vēlmes nav, nevis laika!
Nav jāstrādā DAUDZ, ir jāstrādā gudri - būs i' laiks, i'naudiņa visam pārējam.
Par hobiju nepieciešamību - uzskatu, ka hobiji ir nepieciešami. Nē, nevis lai lielītos vai padarītu sevi par "interesantu cilvēku".
Te, rekur bija piemērs par to pašu skolotāju Viļānos.
Varbūt ar viņu aprunāt viņas hobijus ir garlaicīgi, varbūt viņa ar to nepelna, taču cilvēkam ir attīrīts, gaišs prāts, jo hobiji, būtībā, galvenokārt, atslābina pārkarsušās smadzenes.
Tāpēc, pēc maniem novērojumiem, cilvēki, kam ir kaut kāda nodarbe, kam viņš kaislīgi nododas (kaut 3 metrīgas šalles tamborēt un pēctam bēniņos noglabāt), ir ar daudz tīraku prātu un mazāk skābjiem ģīmjiem.
Elementāri - mums ir ātrākais internets Eiropā, un, diemžēl, lielākā daļa to izmanto "like" spaidīšanai facebook'ā un nīdēšanai komentāros pie postiem, cik naudiņas maz, cik viss slikti.
Pamācies platformas saitēm taisīt, papildi anketas, par kurām naudiņas saņemt, valodu pamācies (mana mazā māsa telefona aplikācijā iemācijās tekoši runāt itāliski. Ar visām skolām, pagarinātajām grupām, peldēšanas treniņiem katru otro dienu, mākslas skolu 3x nedēļā un mākslas vingrošanu 2x nedēļā)
Vārdsakot, es nezinu, kāpēc te dažas salīdzina hobija esamību ar interesantām sarunām. Tas ir vajadzīgs pašam sev, lai piepildītu Maslova piramīdas augšiņu, lai attīstītos, lai, sasodīts, atrastu balansu starp darbu un dzīvi, ko lielākā daļa negrib (varēt var, bet viņiem taču neesot laika).
Gaidu pārmetumus no visām, kas domā citādāk, jo kā tad te bez nomelnošanas :)