Pirmais dārgais pirkums kosmētika bija tāds, ka kodu pirkstos par cenu, šausminājos, kā var tādu naudu atdot par kosmētiku. Pēc kāda laiciņa sapratu, ka tomēr ir kvalitāte, ir prieks to turēt rokās un ir tomēr liela atšķirība, salīdzinot ar lētākiem "analogiem", īpaši pēc vairākām stundām. Tad arī sapratu, par ko es maksāju - par produktu, kuru visdrīzāk izlietošu līdz galam.
Bija viens neveiksmīgs pirkums, bet tā bija mana vaina, jo tonis nederēja, kā arī ādas tipam citam domāts. Tieši šis pirkums man iemācīja domāt pirms pirkšanas. No iegrābšanās neviens nav pasargāts, taču tieši dārgie neveiksmīgie pirkumi piespiež vairāk domāt.
Paradokss tāds, ka lētos produktus vieglāk nopirkt un pēc tam izmest, taču beigās sanāk, ka esi samaksājis ta vairāk ilgtermiņā.
Labāk viena laba, kvalitatīva, acis iepriecinoša, nevis 10 lētuči pa to pašu summu.
Un vēl interesants pagrieziens bija, ka pēc jau gada no pirmā dārgā pirkuma, es vairs nešausminājos par cenām. Drīzāk to pieņēmu jau kā adekvātu maksu, jo tomēr ir starpība, kā arī nauda beigās ietaupās.