Ar darbu vieglāk jaunībā?

Es negribu vairs ātri strādāt un stresot un skriet un močīt. Negribu neko vairs pierādīt un lēkt augstāk par savu pakaļu, ka tik paspīdētu priekšnieka acīs. Gribu ērtības, komfortu, bez stresa apstākļus, negribu nevienu minūti pēc darba aizkavēties

Ja tā, tad atbildi uz jautājumu, vai tev ir kādas neatsveramas prasmes?
Vai esi izglītota, pieredzējusi, pieprasīta augsta līmeņa speciāliste, kurai nekas nav jāpierāda?

Mani plusi ir izglītība attiecīgajā jomā un vairāk nekā desmit gadu pieredze. Bet nekāda super populārā eksperte, ko sabiedrībā visi zinātu, protams, neesmu.
Vienkārši lasu sludinājumus un visur tik sludina, ka vajag enerģiskus, entuziasma pilnus darbiniekus, kas nebaidās no izaicinājumiem... Ja pēc kvalifikācijas atbilstu, tad pēc iekšējām sajūtām nu nekādi :-P
Vai jūs esat tās entuziastiskās un super motivētās darbinieces? Vai vairāk esat tādas, kas tik saņem algu un viss, lieciet mani mierā (kā es :-D )

Bieži darba piedāvājumos raksta visādus brīnumus.

Bija periods, kad entuziasma nebija nemaz. Izdarīju darāmo un gāju mājās. Šobrīd ir gluži pretēji, gribas aktīvi visu darīt, dalīties ar idejām :-)
Runājot par sludinājumu tekstu, śķiet visos sludinājumos tā raksta :-D

O jā, man šķiet,ka es arī vairs neatbilstu. Labi,entuziams ir, bet es neesmu gatava lekt un skriet un smaidīt,ka viss ir forši,ja tā nav. Neesmu arī gatava pēc darba tusiņiem un aizkavēties ilgāk,jo man bērns no dārziņa jāsavāc. Nepatīk arī sāncensības, kas tagad modē,kur uz monitoriem rāda tavus rezultātus pārdošanā piemēram. Nē, nē. Arī stresu nepanesu,bet to CV diez vai minēšu.

Man liekas, ka 9/10 darba sludinājumiem tiek rakstīti pēc šablona un prasa to, kas ierasts. Bet principā - kurš gan darba devējs nevēlas algot entuziastiskus un enerģiskus cilvēkus? Nespēju kaut kā iedomāties darba devēju, kur nu vēl darba sludinājumu no sērijas - nemeklēju enerģiskus cilvēkus, bet tādus, kuriem vairs negribas kāpt pa karjeras kāpnēm un neko nevienam nevēlas ne parādīt, ne pierādīt :-D

Bet ko darīt, ja manī nav ne entuziasma, ne enerģijas, ne motivācijas, nekā? :D Sanāk visu laiku izlikties darba devēja acīs par to, kas patiesībā neesi

Nu, vai nu tā, vai samierināties ar to, ka varētu būt grūtības atrast labu darbu :-D Bibliotēkā varētu, piemēram, strādāt bez šādām kvalitātēm! :-D

Man liekas, ka katrā vecumā var būt problēmas. Piem., jauniem cilvēkiem ir tā energija (nu vismaz vairumam), bet nav pieredze, kuru prasa bieži pat, ja darbs tiek pozicionēts kā entry līmeña.
Turklāt piekrītu par tipiskajæm frāzēm, kas tiek lietotas darba sludinājumos. Dažkārt tām nav nekāda sakara veicamo darbu. Tajā pašā laikā, ja piedāvājums ir plašs, kāpēc gan darba devējam neizvēlēties to energisko? Ir pozīcijas, kurās pieredze atsvērs energiju, bet ir, kurās energija spēlēs lielāku lomu. Un, protams, ar atrasties kadri, kuri piedāvā VISU (vismaz tā sevi noprezentē).

Esmu Jūsu tā saucamajā jaunībā, bet... man arī šīs prasības tracina.
Izskatās, ka darba devēji vairāk grib tos entuziastiskos, enerģiskos, haotiskos utt, nevis darbiniekus, kas visu izdarīs precīzi, kārtīgi, laicīgi un pareizi.
Strādāju par asistenti vienai tādai entuziastei, kuras darba vide bija bardaks, savus pamatpienākumus reāli viņa nepaspēja izpildīt, jo visu laiku bija kaut kur jālido... Sakrājušās čupas ar dokumentiem, kas nav reģistrētas vairākus mēnešus (pat gadus, bet tas jau bija iepriekšējās entuziastes nepabeigtais darbs), kamēr es izdaru gan savus, gan viņas darbus, jo... esmu kārtīga, nosvērta un tendēta uz reālu darbu darīšanu, nevis radošajām lidošanām (protams, nesaku, ka visur esmu nosvērta, esmu arī radoša persona... bet, ne darbā). Bet rezultātā, kad tu visu gan savu, gan viņas ilgi krāto darbu esi izdarījusi, tev pasaka, ka vairs nav ko dod un nespēj man dot pilnas slodzes darbu... un tā teikt atlaiž. Un pēc paris mēnešiem tiks paņemta jauna asistente, kas atkal izdarīs viņas nepabeigtos, garlaicīgos darbus... Jā, es nebiju pirmā!

Es atceros kad sāku strādāt esošajā darbā, kolektīvs likās draudzīgs,gribējās parādīt sevi no labākās puses,centos visu cik vien labi izdarīt. Gāju pat darīt lietas,kas nebija manos pienākumos un to visu dariju ar prieku,man patika,ka man uztic dažādus darbus ,likās ka esmu laba darbiniece. Taču ar laiku sāku pamanīt,ka daļa kolēģi to,ko negribēja darīt nogruda man un ja tu labu gribēdama to izdarīji labi,tad jau nākamā reizē tas tev bija jāuzskata par savu pienākumu, taču ja kaut 1x atteicies vai vienkārši nedarīji Tu biji slikts kolēģis,kam grūti palīdzēt saviem kolēģiem.

Ir radošie cilvēki, bet ir tādi, kuri vienkārši izdara to, kas jāizdara. Radošie pārsvarā ir tie ar pievienoto vērtību, kuri nodrošina attīstību, bet kārtīgie nodrošina procesuālo kārtību. Es gan māku apvienot abus, bet tā nav bijis vienmēr :-)

Jauniem cilvēkiem tiešām ir prāts nedaudz asāks un motivācijas vairāk, bet es bieži saskatu arī problēmu pašās darbavietās. Man šķiet šajās prasībās tiek kompēmsēta darbavietas neizdarība. Es saprotu, ka darbinieki jāapmāca. Dažreiz blakus jauniņajam visu dienu klāt stāv mentors(padomdevējs, pieskatītājs, atbildīgais) un māca. Šeit tad arī nodefinējas tā vajadzība pēc "jauniešu asā prāta". Mācīt ilgi ir dārgi. Bet darbavietas nenodrošina ar rakstiskām pamācībām. Darbavietās trūksts instrukcijas. Manuprāt, ja darbavieta nevar sniegt skaidras un nepretrunīgas instrukcijas, tad darbs ir tiešām grūts. Iespējams, ka neviens neiemācīsies to visu vienā dienā. Iespējams pirms tāda darba ir jāpabeidz skoliņa. Izglītība arī mēdz būt dārga. Isāk sakot - neviens negrib ne darīt, ne maksāt.

Blacksmith - par instrukcijām pilnībā piekrītu! Es visās darba vietās esmu izveidojusi "bībeli", jo man vienkārši apnīk, ka visu laiku zvana un jautā kaut ko, ko esmu 200x jau skaidrojusi. Tad nu parasti sagatavoju pamācību par visu un jebko, pievienoju visādus noderīgus knifus utt un ja nu man atkal neliek mieru, tad saku, lai meklē atbildes "bībelē" :-D

Kāds ir Tavs vēlamais amats?
Un tas entuziasms jau nenozīmē to, ka jāstrādā naktīm, jāuzņems visi papildus pienākumi utt.
Kad es strādāju savā pēdējajā darbavietā (to es saucu par savu īsto un vērtīgāko darbavietu, iepriekš bija dažādi sīkumi), darbs man loti patika, bet es nelecu no sajūsmas gaisā par katru savu pienākumu, toties, kad strādāju, es līdz galam iedziļinājos tēmā, darīju visu labāko, ja nāca dedlains, vienmēr darīju visu, neskatoties uz pulksteni, dalījos ar idejām. manuprāt, tas nav nekas pārdabisks, tas būtu jebkura darbinieka cienīgi, ja gribas saņemt algu par padarīto.

Manuprāt, ap vai drusku pāri 30 vēl joprojām skaitās ļoti jauns cilvēks un pavisam noteikti - gados jauns darbinieks. Lielākā daļa tikai ~ 22-25 no augstskolām izveļas.
Kas attiecas uz motivāciju, lielākajai daļai tādas nav arī divdesmit gadu vecumā - strādā, jo vajag naudu un viss :D
Sludinājumos ir standarta tekstiņi, kuri neko neizsaka - meklējam enerģisku, atraktīvu, blablabla..reāli tomēr vajag cilvēkus, kuri rūpīgi strādā, nevis enerģiski un pozitīvi plivinās pa biroju. Daudzās vietās augstāk novērtē tieši 30+ cilvēkus ar stabilām dzīvēm un ģimenēm, jo uz viņiem var paļauties.