Kas gan varētu būt pie vainas?

Reģ: 11.12.2016

Sveiki!
Ilgi domāju pie kuras kategorijas to likt, bet šoreiz nopietni par nenopietno. :-D
Man tūlīt paliks 20 gadi. Vakaros, kad ir tumšs, man ir bailes. Nav tā, ka es krītu gar zemi un raudu, ka man ir bail, bet vienkārši es tumsā jūtos neomulīgi. Man ir diezgan plašs dzīvoklis, vakaros, kad eju gulēt un jātiek no vienas istabas uz otru, es parasti eju raitākā solī, jo vienkārši liekas, ka tumsā ir spoki, vai kas tamlīdzīgs. Arī kad eju gulēt, parasti guļu gar gultas malu, atverot acis liekas ka ir kāds, mēbeles veido dīvainas ēnas. (šķietami).
Nenoliedzami, ka man ir diezgan attīstīta fantāzija, rakstu stāstus un dzeju šad tad.
Man arī sapņos pēdējā laikā sāk rādīties visādi tumši pagrabi un spoki. Pēc tam visu dienu jūtos neomulīgi. (t)
Kā jau teicu, nenopietna lieta par nopietno. :-D Bet kā ar to cīnīties? Šausmu filmas neskatos, jo nepatīk. (t)

11.02.2017 16:14 |

Arielle

2338

Reģ: 28.06.2012

Tas ir normāli

11.02.2017 16:34 |

Arielle

2338

Reģ: 28.06.2012

Man pašai tā citreiz liekas, ka kāds kaut kur stāv, un jāpieliek raitāks solis

11.02.2017 16:36 |

frivolous_

638

Reģ: 29.01.2009

Cilvēks baidās no nezināmā.
Tav risinājums - informācijas (no avotiem, kam tici) iegūšana. Kolīdz sapratīsi, ka spoki tajā tumšajā stūrī neeksistē, kļūs vieglāk :)
Man kā pekstiņneticīgajai pirms pāris mēnešiem patrīcēja celīši. Skrienu vakarā cauri pasenai kapsētai (kalpo vairāk kā parks), jauns maršruts un apkārt jau dziļa krēsla (principā tumšs), austiņās mūzika un viss forši. Te pēkšņi nākas stāties, jo ~100 m priekšā redzu baltu stāvu, nu tā kā filmās :D Bikses teju vai pilnas, bet nolemju, ka jāturas pie saviem 'neticīgajiem' uzskatiem un skrienu vien tālāk, tuvojoties baltajam stāvam ..
Kā izrādījās, neilgi pirms tam taciņā līkums un baltais stāvs bija vien liels un gaišs kapakmens.
Rezumē - neziņa biedē un limitē, informācija dara brīvu.

11.02.2017 16:42 |

Wallee

4041

Reģ: 20.07.2014

Man ir 26 un tikai dzīvojot pārsvarā viena esmu praktiski tikusi tam pāri. Arī man ir plaša fantāzija un spēju pati sadomāties sazin ko. Kādreiz ļoti baidījos no tumsas, vakaros visās istabās dega gaismas un gulēt iešana arī nebija patīkama. Vajag strādāt ar sevi un saprast, ka tur tiešām nekā pārdabiska nav.
Lasīt iepriekšējo komentāru nošausminājos. Pa tumsu skriet cauri kapsētai, es to nevarētu. :-D

11.02.2017 18:28 |

Georgia

1164

Reģ: 13.05.2014

man ir tieši tā pat vakaros,kad esmu viena un naktīs,kad vīrs strādā un esmu ar mazo tikai.. un šitā jau no kādiem 13 gadiem :D srī labprat gribetu zinaat vai var tikt tam paari :/

11.02.2017 18:32 |

dr567309

2995

Reģ: 22.06.2016

Es bieži nevaru naktīs gulēt, jo visu laiku "dzirdu" skaņas, kas izklausās pēc durvju atvēršanas utt :-D Man neliek mieru doma, ka man mājāi ir 3 ieejas durvis un visu laiku ir paranoja, ka kāds ielauzīsies utt. Spokiem neticu, bet zagļiem un visādiem nenormālajiem gan. Pirms pāris dienām tieši bija situācija - atbrauca tēvs kaut ko pašiverēt pa remontdarbiem un aizmirsa priekšējās durvis aizslēgt. Sēžu augšā un ņemos ar saviem rokdarbiem, kad dzirdu, ka no lejas kāds kaut ko runā. Aizskrienu pie trepēm, bet tur manās mājās ienācis kaut kāds večuks un kaut ko prašņā par māju! Es sapsihojos biš, teicu, lai iet ārā no manas mājas, ko viņš vispār iedomājas nākt iekšā svešā mājā utt. Tagad gan reliģiozi slēdzu durvis ciet :-D

11.02.2017 18:39 |

vienspats

544

Reģ: 22.04.2016

Spoki nav nekas briesmīgs, nevajag no viņiem baidīties, vajag sadzīvot. Viņi pāri nedara! ;-)

11.02.2017 18:41 |

AshesToAshes

267

Reģ: 13.09.2016

Man tā nav, bet saņemies un pamēģini pārvarēt bailes, tumsā izstaigājot visu savu dzīvesvietu, visu aizdomīgo aptaustot. Ir cilvēki, kam palīdz fiziska pārliecināšanās, ka tur nekā un neviena nav.

11.02.2017 18:41 |

Wallee

4041

Reģ: 20.07.2014

Oj no ielaušanās arī man ir bail paniski. Vienreiz gandrīz piečurāju bikses jo izklausījās, ka kāds mūķē logu vaļā, kaut gan patiesībā veļas mašīna izdvesa līdzīgas skaņas (iepriekš tā nebija bijis). Es dzīvoju pirmajā stāvā, tāpēc arī tādas bailes. Citreiz kad kaimiņi iet mājās, visu var ļoti labi dzirdēt un izklausās, ka grabināt gar manām durvīm. Kad draugs ir pie manis, tad neko no tā nedzirdu.

11.02.2017 18:49 |

BLX

Reģ: 30.10.2016

No kā īsti Tu baidies - no cilvēkiem vai nezināmām būtnēm?

11.02.2017 18:56 |

xanax

3897

Reģ: 01.01.2017

Kā saka pataloganatomi, tad ir jābaidās no dzīvajiem, nevis no mirušajiem. Tāpat ir ar to tumsu, pieradini sevi sēžot tumšā istabā viena.:-)

11.02.2017 19:10 |

dr567309

2995

Reģ: 22.06.2016

wallee, man tas pats bija ar ledusskapi :D pārāk bail bija iet lejā skatīties, bet negulēju nez cik naktis. Gaidīju, kad gaišs jau paliek, tik tad atļāvos gulēt iet.

11.02.2017 19:14 |

Sognare

3450

Reģ: 06.06.2015

Kā es saprotu autori:-D, pašai nakts pastaiga no istabas līdz tualetei šķiet kautkas biedējošs. Tad nu ieslēdzu visas gaismas kas ir pa ceļam:-D. Vēl kad pie tēta ciemos braucu, man bail ir no pagraba:-DJau no bērnības bail no pagraba:-D

11.02.2017 19:41 |

Hummingbird

346

Reģ: 04.10.2015

Kad biju mazāka,ja bija bail skrēju cik ātri var,tur kur bija bail(tumšam koridoram,treptelpām utt) :-D
Tagad mēğinu sev iestāstīt,ka nav nekas no kā būtu jābaidas tumsā,ja kādreiz guļot aizvēru acis ,lai nekas nav jāredz,tad ja tagad kāda skaņa mani biedē,mēğinu saprast no kā tā rodas,paskatos,kas apkārt notiek.
Arī baidijos,jo bija pārāk laba fantāzija:-D

11.02.2017 20:02 |

Azalea

2573

Reģ: 14.08.2013

Man ir tāpat. Ja liekas,ka tumsā kāds stāv, iededzu gaismu,lai pārliecinātos,ka nekā tur patiesībā nav :D

11.02.2017 20:12 |

MsMad

615

Reģ: 20.10.2009

Arī agrāk no visādām skaņām un ēnām tumsā baidījos, tagad vairs nē. Ļoti bieži sagaidu tumsu un vēl eju uz veikalu :-D Pa nakti uz wc nebaidos iet, jo eju ļoti bieži (saistībā ar grūtniecību) ja man katru reizi būtu jābaidās vai jāslēdz visur gaismas, tad draugs prātā sajuktu :-D
Iespējams savas bailes pārvarēju, jo par spokiem, gariem un visu nezināmo ļoti daudz lasīju un pārliecinājos, ka nav vajadzības uztraukties.

11.02.2017 20:27 |

BLX

Reģ: 30.10.2016

Kā saka pataloganatomi, tad ir jābaidās no dzīvajiem, nevis no mirušajiem.

++ Šim absolūti piekrītu. Ko izdarītu mirušie vai kaut kādas abstraktās būtnes? (piezīme, ka šādiem cilvēkiem nevajag lasīt S.K. "Mirdzumu"). Par Walking Dead - tas jau savādāk.
Es baidos no dzīvajiem. Jo tie var apdraudēt mani - te un tagad, naktī, no rīta, dienā un vakarā.
Jūtos omulīgi savā dzīvoklī tikai aiz slēgtām durvīm, durvju ķēdes un beisbolenes pa rokai.

11.02.2017 20:45 |