vecāki nelaiž

Cik Tev ir gadu? Tas ta skaidribai, jo tomer ir atskiriba vai to prasa 15 gadīgs skuķīts vai bez piecam 18 jau..

Eh, atceros, ka man arī 16,17 gados šīs bija lielākās dzīves problēmas:-D tikai tētis bija tas stingrais, kurš brauca man uz tusiñiem pakał divpadsmitos, vienos naktī. Kaut kā jau pārdzīvoju. Viss mainījās, kad man palika 18 gadi.

Es savā laikā meloju,ka palieku pie draudzenēm pa nakti,ja bija ieplānots palikt pie puiša. :-D

Es savā laikā meloju,ka palieku pie draudzenēm pa nakti,ja bija ieplānots palikt pie puiša.

+++ Same here:-D

Ja neesi pilngadīga, būs vien jāklausa mammai. Priecājies, ka vispār laiž. Citai tēvs neļautu un vēl būtu gatavs nosist tos puišus :D

Tas laiks ir jāpārdzīvo :-D
Bet vispār jā, tas ir atkarīgs cik Tev ir gadu.
Es arī biju iemanījusies sameloties, ka palieku pie draudzenes ja paliku pie puiša patiesībā, bet man no 15-18 gadiem bija viens pastāvīgs puisis un ar laiku mamma zināja, ka brīvdienas palieku pie viņa. Ar to viņa samierinājās jo saprata, ka labāk tā nekā meloju vai arī vārdos apkārt ar sazin ko

vārdos vandos

Man skauž, ka Tev līdz 12 ļauj! Man jau 22 bija jābūt mājās! :D
Toties lielāka motivācija ātrāk sākt savu dzīvi patstāvīgu! ;)
P.S. Varbūt tā tam ir jābūt un mazums, paC liktenis negrib, lai Tu tur pa nakti paliec... :D

Man bija jābūt mājās ar pirmo autobusu - plkst. 7 sanāca. Vai arī, ja vēlējos, tētis brauca pakaļ. Ierobežojumu nebija. Tikai kad sāku tikties ar vienu puisi, kurš vecākiem negāja pie sirds, pēc viņa ballītes aizbraucām nolikt pie viņa mantas, lai pēc tam es brauktu mājās. Kā mana mamma to uzzināja, nav ne jausmas, bet bija atskrējusi man pakaļ, nosauca par palaistuvi un uzlika mājas arestu līdz 18 gadiem. :-D
Tas bija maijā, dzimmene man decembrī. Īsti nesapratu iemeslu, bet tagad smiekli nāk. :-D
Pareizākais variants ir saruna. Vecākiem ir jāmāk Tev uzticēties, bet Tev - nepievilt. Un tad jau pieradīs, sapratīs, ka neesi vairs mazā meitene.

Man atkal vienmēr brauca pakaļ 12 un pat pie draudzenēm vien reizi gadā atļāva palikt! :-D Taču viss mainījās, kad neilgi pirms 17 man parādījās pirmās nopietnās attiecības, vecāki neizskaidrojamu iemeslu dēļ ļāva kaut katru dienu palikt vienam pie otra pa nakti, tāpēc pēc tam šad tad sameloju, ka palieku pie viņa, lai arī laidām uz ballītēm. :-D

Man gan laikam paveicies, man mamma nekad īpaši nekontreolēja. Galvenais pajautāja, kas notiek, kur notiek, kas tur būs, ko mēs darīsim utt. Un piekodināja, lai uzvedos prātigi un ja nu kas, lai zvanot, atbraukšot pakaļ kaut vai nakts vidū.
Bet ja neesi pilngadīga, atliek vien klausīt mammu. Protams, vari mēģināt, runāt pārliecināt.

Mani arī vispār nekontrolēja, varbūt tāpēc, ka nepilngadīga nekad nepaliku pa nakti ballītēs, ko rīko puiši. :-D Vispār tikai 2 reizes atceros, kad pēc ballītes paliku pie draudzenes, parasti tomēr vēlu vakarā/naktī pārrados mājās.

Lololoy - atkarīgsgan no Tava vecuma, taču, zini, līdz 12 ballēties ir forši, nonākt mājas, un pamosties tur. Es gan savulaik daudz meloju, ka palieku kur citur utt, taču viena ballīte neko daudz nemainīs - pasaki visiem draugiem, ka, nezinu, nelabi jūties, vai ko tādu, vaai, ka no rīta agri jābrauc, nezinu, uz akvaparku :D Tāpēc dosies mājās laicīgi.
Ja vecāki nav pavisam dzelžaini, tad, vislabāk pārliecināt ir apsolot, ka būsi mājās, piemēram, 9 no rīta, normālā prātā un palīdzēsi izberzt māju :)
Jo būtībā, man vienmēr, kad bija kādi 15, likās, ka esmu nūģe, ja netieku, vai aizbraucu ātrāk. Skatos atpakaļ un smejos, jo nav atšķirības, esi līdz 12 vai 4 :D Kaut kādus jokus gan palaid garām, bet nu, nekas tāds, ko nožēlot. Lai veicas!

pēc visiem šitiem meliem ko izlasīju, man liekas, ka es savai meitai, kad tāda būs kādu dienu, gps pie pakaļas piesiešu :D

pēc visiem šitiem meliem ko izlasīju, man liekas, ka es savai meitai, kad tāda būs kādu dienu, gps pie pakaļas piesiešu

Man draudzenei tēvs pēc ballītēm viņu sagaidīja ar alkometru un regulāri ikdienā pārbaudīju pēc telefona, kur viņa atrodas. Minu, ka būsi tāds pats tēvs, ja? :-D

Es gan tagad ļoti novērtēju, ka vecāki lika saprast robežas, līdz cikiem varu būt un kur. Man gan nekad nebija nekādi mājas aresti vai kaut kādas tādas muļķības, jo vienmēr ar vecākiem komunicēju, informēju. Tagad tiešām ļoti novērtēju, un, atskatoties atpakaļ, labi ir, ka neļāva palikt ilgāk. Tā kā nekur tālu no mājām netusējos, ejot no mājas, man vienmēr bija jāpasaka, cikos būšu mājās un ko darīšu. Piemēram, iesim tur ar vietējiem čomiem pasēdēt centrā, būšu mājās kkur 12. Un tajā laikā arī biju mājās. Ja nebiju, tad obligāti rakstīju (vai dažreiz zvanīju), ka esmu tur un tur, daru to un to, un tāpēc būšu vēlāk. Un nekad tā robeža nebija vēlāk par kādiem vieniem, jo es vienkārši to uzskatīju par pēdējo pieklājīgo laiku atgriezties mājās.
Kaut arī neesi vairs maza, Tu tomēr esi savu vecāku atbildība, un viņiem Tevi jāsargā! Ar attieksmi un uzvedību var panākt ļoti lielu uzticību no vecākiem, bet tas nāk tikai ar laiku un ir jāciena viņu rūpes par tevi.

Es savā laikā meloju,ka palieku pie draudzenēm pa nakti,ja bija ieplānots palikt pie puiša.

Es arī tāpat. Vienreiz ar mazpazīstamu puisi izdomājām braukt uz Stokholmu ar kuģi. Pateicu,ka palieku pie draudzenes. Nezināju, ka uz kuģa zonas nebūs. Tā mazliet iepinos melos. :D
Audzināja mani vecmamma, viņai arī samelojos reizēm. Mammai uzreiz teicu,ka būšu pie drauga. Tas bija tad..tagad visiem vienalga, kur es esmu. :D

Man draudzenei tēvs pēc ballītēm viņu sagaidīja ar alkometru un regulāri ikdienā pārbaudīju pēc telefona, kur viņa atrodas. Minu, ka būsi tāds pats tēvs, ja?

nē, nav jau tik traki.
bērniem vienmēr visu gribas, tieši to ko aizliedz it īpaši meitenēm mazām...
labāk lai viņa visu izstāsta kur iet, ar ko iet utt, nekā slepus kkur pazūd.

Es šito nesaprotu, kā var melot vecākiem - paši tuvākie cilvēki tomēr. Bet es jau no citas planētas, kādas vairs neražo :D

Kad man bija 18, tētis pat tad mani nelaida āra no mājām svārkos un zeķubiksēs, obligāti bija jābūt kājas biksēm :-D