Nestradaju algotu darbu un pa lielam neplanoju to darit , es tiesam vairs nespeju iedomaties , ka man kadam svesam cilvekam jaatsaitas par to ko daru , ka man noradis , kas man jadara u.t.t.
Bet nu protams, viss nav tik rozaini , man pa lielam nav brivdienu , atvalinajuma, apmaksatu slimibas lapu u.c bonusu. Es nevaru no rita piezvanit un pateikt , ka man ir temperatura tapec darba nebusu. Stradat sev ir daudz grutak , neka stradat prieks cita. Principa viss kas notiek ir tava atbildiba par visiem 100%.
Es uz doto bridi labprat iegulditu kaut kur naudu un ne to mazako , ja zinatu , ka tas man 100% nesis pelnu , kaut vai pec 5 gadiem, diemzel pagaidam man nav izdevies atrast ko TADU , kas mani tiesam pakertu un kur butu parlieciba , ka viss izdosies.
Es esmu izteikts gimenes cilveks , man gribas, lai mana meita nedaudz talaka nakotne stradatu ar mani kopa ( protams , ja vina pati gribes , bet tas jau ir mans uzdevums iemacit milestibu pret savu darbu) , lai es varu ko paliekosu atstat savai meitai ..... Es esmu redzejusi , ka no ambicijam un gribesanas izaug pazistama A/S. Visu var ja gribi ....