Nu, simtgade ir tikai viena.
Man personīgi nav tik būtiski, cik lielas summas un cik glamūri tas viss notiek, galvenais, lai sirsnīgi. Protams, kā visiem, negribas pilnīgi necaurspīdīgus iepirkumus utt.
Bet es noteikti nebūšu tā, kas bļaus, ka, redz, šitā svin, bet mums viss slikti, jāmirst badā utt. Jo es pēc definīcijas nepiederu tai cilvēku grupai, kura mēģina diskreditēt visu, kas saistīts ar valsti, lai ko pārvalde arī darītu. Gaismas pils man liekas skaisti, 18. novembra pasākumi arī, man patīk, ka atjauno mākslas muzejus, koncertzāles utml. (lai arī pati gandrīz nemaz neesmu "kultūras cilvēks"), man patīk, ka taisa latviešu filmas, ka veido Likteņdārzu. Man tam nav žēl savas nodokļu naudas, tiešām. Man tas viss liekas super un vajadzīgi, lai mazajā, gadsimtu lokos nīdētajā tautā kaut kā nebūt saglabātu izcilo garīgo mantojumu. Es esmu pāraugusi to līmeni, ka galvenais, lai desa uz galda un sabiedriskais par brīvu.