Kāda dzīves filozofija ir sievietēm ar pautiem?

437

Reģ: 17.02.2015

Situācija no dzīves:
Paziņa jau vairākus mēnešus parādā samērā lielu naudas summu.
Solīja atdot pēc nedēļas.
Pēc nedēļas netika atdots- bet arī neprasīju, domāju-mazums, nav ieskaitīta alga, vai kāda cita svarīgāka problēma.
Pagāja mēnesis-nosūtīju ļoti pieklājīgu sms-uztraucoties par apstākļiem, kāpēc nav atdota nauda, jutos neērti, ka uzmācos.
Nu jau pagājuši vairāki mēneši, paziņa kā akā iekritis. Tikai tagad es nosūtīju rupju, dusmīgu ziņu (kad zvanu-neceļ, tāpēc rakstu)
Cita manā vietā jau būtu viņu uzrakusi un pa seju dabūjusi, kā es varu justies neērti, ja es esmu tā kuru čakarē... Kāpēc man ir tik greiza domāšana? Tam otram cilvēkam būtu jājūtas vainīgam, nevis man!!!
Kā man mainīt savu domāšanu?:-/

20.01.2017 11:49 |

SuperMan

156

Reģ: 16.01.2017

samērā lielu naudas summu

cik tā summa ir liela, ja nav noslēpums?
nu normāls vecis, pie mājām sagaidītu un parunātu - mierīgi (un parunāt šei nesaprast ar sišanu vai kko tml)
Tev ir max jāizvelk ārā pēc iespējas lielāka summa. vari arī parunāt ar tā cilvēka tuviniekiem, jo kauns parasti liek atdot visu ātrāk.
Un te ir teiciens, kur sākās naudas lietas tur radu un draudzību lietas beidzas, kur nu vēl paziņu lietas :) pirmsaizdod domā vai varēs atdot.

20.01.2017 11:54 |

Caloo

3267

Reģ: 20.05.2016

samera
Cik Tev izmaksāja šī dzīves skola? :) Nekad neaizdod naudu, kuru vēlies dabūt atpakaļ. Priekš tam ir bankas un citas tamlīdzīgas iestādes.
Parunāšana te ir bezjēdzīga. Vai nu uzreiz pasauc palīgā čali, kurš parādnieku vnk noslānīs un aizvedīs līdz bankomātam vai aizmirsti.
Nē nu var jau vēl krist viņam uz nerviem, zvanīt, rakstīt utt., varbūt kas mainās, bet maz ticams.

20.01.2017 12:04 |

Simsis

Reģ: 07.11.2016

Pazīstama situācija. Tieši tāds pats variants bija, sākumā pa labam prasīju, tad bija atrunas, ka alga nav izmaksāta, tad atdos obligāti nākammēness. Tā pagāja 5 mēneši, kad paliku ļoti dusmīga un arī uzrakstīju ziņu, jo uz zvaniem neatbildēja, pretī dabūju "es jau zināju, ka tu tāda esi, tikai nauda interesē nevis cilvēks":-D:-D tā es vairs arī negaidu atpakaļ. Ir cilvēki, kuri neprot komunicēt un kuriem nav pat mazākā kauna sajūta. Vismaz man ir mācība, ka tiešām ir jāizvērtē cilvēks, kuram aizdot naudu. Pareizi SuperMan saka, pirms aizdod domā vai varēs atdot.

20.01.2017 12:08 |

Simsis

Reģ: 07.11.2016

"Ja gribi ienaidnieku, aizdod naudu". (t)

20.01.2017 12:09 |

TalisQualis

2861

Reģ: 11.10.2014

virsraksts tāds, ka gaidīju baigo naidu kurinošo diskusiju :D

20.01.2017 12:14 |

Nerea

5954

Reģ: 08.07.2013

Es arī esmu tāda pieklājīga. Tāpēc es naudu aizdodu ļoti reti un tikai tuviniekiem.

20.01.2017 12:21 |

marissa

4962

Reģ: 24.08.2013

Tieši šādu situāciju dēļ naudu nevienam neaizdodu. Tuviniekiem, ģimenei, ja vajag, dodu tāpat, atpakaļ negaidot. Paziņām un ne tik tuviem cilvēkiem vienkārši neaizdodu, negribas sabojāt attiecības. Un man arī visādas sarunas par naudu, kaut kā pieprasīšana liek justies neērti. Priekš kam man to vajag.

20.01.2017 12:37 |

MsMad

615

Reģ: 20.10.2009

Es arī aizdevu cilvēkam naudu un tā arī neesmu vēl dabūjusi atpakaļ, un ir pagājis jau aptuveni pusgads. Es par to nejūtos neērti, bet tas izmainīja manu attieksmi pret naudas aizdošanu. Vairāk nevienam neaizdodu un nedodu naudu.

20.01.2017 12:48 |

Harmony

1997

Reģ: 30.06.2009

Naudu neaizdodu, nepatīk pēc tam prasīt atpakaļ, jo cilvēki par beigtiem izliekas!

20.01.2017 14:52 |

RainyDay

1540

Reģ: 16.09.2014

Man patīk vīra taktika.
Ir labi aizdot vienu reizi (protams, runa par tuviem cilvēkiem), jo tas ir labs arguments, kā atšūt, ja prasa otrreiz, ja nav atdevis iepriekšējo. :)
Šajā gadījumā arī runa par naudu, kuru negaida atpakaļ.

20.01.2017 15:04 |

nerātnā

4218

Reģ: 29.01.2009

He :D man viena retās, ļoti retās tikšanās reizēs solās atdot parādu vēl no latiņu laikiem :D
Jā, un tā man ir mācība neaizdot, ja neesmu gatava atdot :D ;)

20.01.2017 19:23 |