Čau!
Atskatoties uz vakardienu, varu teikt, ka vakar bija mana otrā dzimšanas diena... vismaz tā man šorīt teica un es sapratu, ka tā arī ir, jo vakardienas adrenalīna/šoka/apjukuma iespaidā laikam nevarēju vairs domāt sakarīgi.. bet nu nekad nedomāju, ka izlidot no ceļa grāvī (ārpus pilsētas) ir tik vienkārši ... un visbaisākā sajūta, ka Tu itin neko vairs nevari izdarīt un tik gaidi to brīdi, kad viss beigsies ar vienīgu domu - re, kā tas notiek un tik ne uz jumta...