Pavisan godigi. Attiecibas un berns.

Savukārt, ja runājam, par materiālo pusi, piekrītu, ka tur gan var variēt, visādas ekstras un šiks dzīvoklis/māja nav obligāti.

Man bernibas kaiminiene ta domaja, tikia ja bus ideali laba materiala baza ar maju tad var domat par bernu! Lieki teikt ka tagad nav un veselibas del vairs nebus. Ir viena ka koks, ar visu savu nu jau tagad matreialo baazi! Skaista talantiga sieviete bija, tagad dzer.... un ta labi dzer ar visu vadoso amatu! Nesen veikala satiku, es ar meitam abam un mazberni perkamies, vina viena vodku pirka...un tada loti skumiga...ehhhh

Kampanella, vai, lūdzu, vari pamatot savu viedokli? Tīri intereses pēc vēlos dzirdēt argumentus.
Pašai bērnu vēl nav, bet ļoti interesanti palasīt tik atšķirīgas pieredzes un viedokļus. Uzskatu,ka šajā tēmā viena taisnība nav- viss ir ļoti individuāli un katrai ir savs 'īstais' laiks un apstākļi, kad kļūt par māmiņu :-)

Man tiešām tas liekas dīvaini, ka daudzas sevi tā neciena, ka ir gatavas dzemdēt bērnus draugam . Piedodiet , bet tas skan pilnīgi un galīgi ačgārni. Ok, ja tā gadās neplānoti, es saprotu. Bet nu apzināti uz ko tādu iet...Man tas nav saprotams. Var jau būt, ka esmu vecmodīga.

Nu, man neliekas, ka tā ir necieņa. Tad sevis necienīšana ir dzīvošana un dzimumattiecības kā tādas, ja pāris nav precēts. Jo kāda gan nozīme dzimst bērniņš vai nē, tuvība taču noteikti ir.

Un bērnus nedzemdē draugam vai vīram. Vai nu sev vai abiem.

es no Annie negaidiju ko tadu , bet piekritu par visiem 100.

Domāju, nav lielas nozīmes - precēti vai neprecēti vecāki. Lielāka drošības sajūta? Nezinu, varbūt jā, varbūt nē, pa lielam tas tomēr, no katra paša cilvēka atkarīgs. Hokejistu Brāļu Rēdlihu vecāki neprecējušies, bet jau cik ilgi kopā dzīvo, bet Kivičs jau kādu trešo reizi precējies. Laulība materiāli pasargā? Nu.. bērni jebkurā gadījumā nepaliks bešā, pat, ja nav laulībā dzimuši.

Ja vīrietis izrāda vēlmi apprecēties un nokārtot visu oficiāli, man tas parāda cieņu pret mani, kā sievieti, patiesu mīlestību un vēlmi nodzīvot mūžu kopā, kā arī atbildību no vīrieša puses.
Tas par to dzemdēšanu abiem bija diezgan smieklīgs komentārs, pilnīgi nevietā :D Ja jau tā piekasāmies pie vārdiem, es teiktu, ka es vispār neplānoju dzemdēt ne sev, ne vīrietim, ne mums abiem. Es plānoju veidot ĢIMENI, kurā mani ciena, mīl un kurā mēs ABI esam atbildīgi par radītajiem pēcnācējiem. Protams, jā es nesaku, ka vienmēr reģistrētā laulībā viss ir ideāli, un , ka nereģistrētā tā nav. Jā, ir dažādi gadījumi. Un tomēr es zinu daudzus gadījumus, kur vīrieši neprecās tāpēc, ka nav tam gatavi, nav gatavi uzņemties atbildību, turklāt attiecībās ir diezgan liels mīlestības un cieņas trūkums. Un man tas vienkārši šķiet smieklīgi teikt, te ir mana draudzene un tas ir mūsu bērns. Man tas neasociējas ar īstu ģimeni. Lai jau katrs dara , kā grib, bet no malas tas izskatās tā, ka vīrietis vienkārši pietiekami ļoti neciena un nemīl sievieti sev blakus.

Dažai labai jau te stāsti no sērijas "mans bērns gada vecumā runāja pilnos teikumos". :-D Skaidrs, gadās supermierīgi bērni, bet, piemēram, parasts, aktīvs pusotrgadnieks nekad nenosēdēs trīs stundas krēslā, skatoties teātri, kurš viņu vispār neinteresē. Nekad. Un nevajag stāstīt muļķības par audzināšanu un kompromisiem.

Sliecos piekrist Rowan.

Dažai labai jau te stāsti no sērijas "mans bērns gada vecumā runāja pilnos teikumos". Skaidrs, gadās supermierīgi bērni, bet, piemēram, parasts, aktīvs pusotrgadnieks nekad nenosēdēs trīs stundas krēslā, skatoties teātri, kurš viņu vispār neinteresē. Nekad. Un nevajag stāstīt muļķības par audzināšanu un kompromisiem.

Nu, godīgi sakot, man arī nereāli iedomāties, kā divgadnieks pieaugušo teātrī vai koncertā var mierīgi, citus netraucējot, nosēdēt vairākas stundas. Manējā tik apātiska un lēna ir tikai tad, ja slima(t) Nu un tad jau uz publiskām vietām neved.

Pilnībā piekrītu kampanellai. Es nekad nedzemdētu bērnu vīrietim, kurš negrasās mani precēt. Pat, ja viņš vārdos solītu būt kopā līdz mūža galam, bet darbi tam neatbilstu, t.i., nebūtu gatavs apprecēt, tad es to uztvertu kā necieņu un bailes no atbildības. Lai veidotu ģimeni, vajadzīga stabilitāte un drošības sajūta un personīgi man tikai laulība to sniegtu.

Par teatri gan japiekit meitenem, pieauguso izrades ne 2 gadnieks, ne ari 4 gadnieks tas stundas nenosedes. Bus garlaicigi, nikosies, trauces. Un ats ir aktivam veselam bernam normali., Pat pieaugusie sev garlaicigu izrads nereti nenoskatas lidz galam!

Tacu ne jau visi apmekle teatri, operu vai baletu! Tapat ne visi iet uz bluza vai citiem nopietnakiem koncertiem. ;-)

Pirmkārt, mani vnk izbrīna cilvēki ( it īpaši sieviešu kārtas), kuri ar milzīgu pārliecību saka, ka nekad nevēlēsies bērnus, it īpaši ja pašiem ir +/- 20 gadi... :D Es vispār neko nekad neapgalvoju ar milzīgu pārliecību, jo dzīve mēdz izspēlēt labus jokus ar tiem, kuri ir ļoti kategoriski pret kaut ko :D Labāk tomēr dzīvot ar pārliecību, ka bērni būs, bet ne tagad....
Otrkārt, esmu autores vecumā un nesen piedzima meita un godīgi sakot ir grūti! :D Es nespēju iedomāties kā būtu dzemdēt 35 gados pirmo bērnu, man liekas, ka tas prasa ļoti daudz fiziskā un morālā spēka... Jo jaunāks, jo vieglāk kaut kā visu izdarīt... Bet tādā vecumā varētu būt fiziski grūti gan izstaigāt grūtniecību, gan naktīs negulēt :)
Mums attiecības nav mainījušās, vnk tgd sanāk vairāk ņemties ar mazo, jāliek gulēt, pati neaizmieg, vēderiņš moka un tad mēs ar vīru pa maiņām dežūrējam ( arī pa naktīm nesanāk īsti pagulēt) un sarunājamies tikai tad, kad viņa toč nolikta gulēt :D Nu viegli nav, bet es ticu ka būs vieglāks periods kad bišk paaugsies :)
bet vispār man liekas, ka bērnam nevar tā 100% sagatavoties...savā galvā izdomā vienu variantu, bet realitātē viss notiek savādāk!

Es nekur nemineju , ka ir jasez 3h no vietas , es pati nesedetu 3h , bez pippauzem un wc apmeklejuma, nekur ari nemineju , ka ir jasakatas izrade , bernam lidzi ir savas mantas, gramatinas , mantinas, mana soma ( lielakais dargums var stundu visu raknat ) . Vienigais noteikums ir nebizot un neklaigat, tik vienkarsi. Bet nu man jau te ari neticeja , ka mans bers no dzimsanas gul pilnu nakti un ko tik vel ne.
Ka jau teicu ieprieks , ja kada nevar tas nenozime , ka cita nevar.
Un ta stapcitu , mana meita pat savos gandriz 3 gados neruna pilniem teikumiem, ta ka ar runasanu tam nav sakara , tam ir vistiesakais sakars ar audzinasanu un robezu nosprausanu ko un kur drikst darit ....

ka ir jasakatas izrade , bernam lidzi ir savas mantas, gramatinas , mantinas, mana soma ( lielakais dargums var stundu visu raknat ) . V

:-O:-O:-O:-O
kad pewdejo reizi esi bijusi teatri? Zale ir tumsa un klusums, izradi spele aktieri. Kada soma, kadas rotalas?:-O:-O:-O:-O:-O

wee, es Tavam viedoklim bieži piekrītu, BET
Tu kā reiz raksti, ka meita Tev no dzimšanas gulēja visu nakti, mierīga utt.
Jautājums, cik laimpilna Tu braukātu ciemos, ja Tev bērns naktī celtos ik pēc 1-1.5h, un arī pa dienu bieži raudātu?
Tā ir atbilde uz jautājumu, kāda starpība, mierīgs vai nemierīgs bērns. :)
Es no pieredzes varu teikt, ka, viena lieta ir mierīgs zīdainis, kurš daudz guļ (tāds man bija dēls līdz kādu 7 mēnešu vecumam). Staigāju apgarota un visas draudzenes biju apciemojusi.
Pat iedomāties nevarēju, ka var būt citādi ar otru bērnu, jo, zīdaiņi taču paēd un guļ!!! Bet,meita man pirmos 2.5 mēnešus raudāja looooti daudz + gulēja tikai uz rokām. Es tiešām nesapratu, kas notiek. Un, to, kurš pats uz savas ādas to nepiedzīvo, nekad nesapratīs.
Kādas vēl ciemošanās, ja viņa varēja noraudāt 2-3h no vietas.
Vai kāda var man paskaidrot- cik daudz var sarunāt ar gadu vecu bērnu?
Nu, tagad mēs rotaļu laukumā paspēlēsimies un, tad iesim uz teātri?
Te pareizi rakstīja, ka bērnam tajā vecumā būtu jābūt ar augstu temperatūru, lai
viņš tā sēdētu un čubinātu 2-3h mantas.

es jau atbildeju uz jautajumu , kad ...
nu nav tur tik tumss ka negera pakala un nedomaju , ka skana no somas satura grabesanas ir trakaka vai skalaka par cipsu esanu zale un mesendzera pikstesanu izrades laika ....
Bet nu es te netaisos taisnoties vai pieradit savu taisnibu , katrs var darit ka grib , tikai nevajag tik loti brinities ka citi dara savadak ...

nu nav tur tik tumss ka negera pakala un nedomaju , ka skana no somas satur grabesanas ir trakaka vai skalaka par cipsu esanu zale

mes runajam par TEATRI, nevis kino! kadi cipsi?:-O:-O:-O

Hmmm.. nezinu cik daudzas, kuras sakas, ka vispār negrib bērnus, tos patiešām arī nekad negrib, vai vienkārši negrib tajā brīdī. Man šis mātiškais pasākums atnāk un aiziet viļņveidīgi, bet noteikti nesaku, ka NEKAD negribētu bērnus. Vienkārši pašlaik nav īstais laiks bērniem manā dzīvē :-) Un par tiem mierīgajiem un nemierīgajiem bērniem - ir bijis, kad ar draudzenēm satiekamies uz pusdienām. 3 atnāk ar mazajiem (visiem 1-2 mēn starpība). 2 mierīgi, bet viens visu laiku raud. Draudzenes ķermeņa valoda, sejas izteiksme utt liecināja par to, ka nu nav viegli ar "tādu" bērnu. Un varēja viennozīmīgi just atšķirību starp draudzenēm, kurām mierīgie bērni un tām, kurām nemierīgie..