Dzīve uz parāda

Visa sāli sagaršoju samērīgumā. Ja 500 eiro pelnošs vientulis ik mēnesi 60 atdod par jauno ābolīti, tas šķiet skumīgi (bet tas ir mans subjektīvais, neviena nelūgtais žēlums, nevis absolūtās patiesības balss). Ņemot vērā nekustamā īpašuma uzpūstās cenas, izīrētāju neremdināmo apetīti un laikmeta daudzveidīgo tehnikas/ izklaides/ izglītošanās piedāvājumu, neredzu nekā nosodāma uz krīta izmaksātā audio tehnikā, zobārsta diplomā vai pusducī dizainera tapešu ruļļu.
.
Protams, ka riska moments šādos darījumos ir klātesošs. Bet tikpat labi var sacīt, ka vajadzētu aizžmiegtām acīm atteikties no jebkurām ilgtermiņa saistībām vien tāpēc, ka, izejot pa durvīm, tevi var sabraukt ikaruss.

marissa, kaut kā nepareizi, laikam, izklausijās mans teiktais. Nebiju domājusi, ka Tu saki, ka tās ir šausmas. ;-)

Agrāk parādu uzskatīja par negodu.

Jā un vēl simts citas lietas, kas tagad skaitās pilnīgi ok! ;-)

Protams, ka riska moments šādos darījumos ir klātesošs. Bet tikpat labi var sacīt, ka vajadzētu aizžmiegtām acīm atteikties no jebkurām ilgtermiņa saistībām vien tāpēc, ka, izejot pa durvīm, tevi var sabraukt ikaruss.

+1
-
Nekustamā īpašuma kredītu uzskatu par ilgtermiņa ieguldījumu, jo kā jau meitenes iepriekš rakstīja, krājot var arī nesagaidīt to brīdi kad beidzot varēsi pats iegādāties savu īpašumu. Tieši tāpat kā kredīts izglītībai, veselībai, automašīnai. Protams, ja kredītā tiek ņemts viss sadzīvei nepieciešamais, tai pat laikā neliedzot nesamērīgas izklaides, tad būtu laiks pārskatīt savus tēriņus.

esmu cilveks, kursh ienist but paraadaa par 2 centus kaadam no ghimenes :D nespeju dzivot uz paraada :)

mierīgi varu saprast nekustamā īpašuma kredītu, reti kurš (bez vecāku vai citu cilvēku palīdzības utt.), var pats uzreiz nopirkt sev māju vai dzīvokli. ja ir sakrāts pirmajai iemaksai, tad ir tikai normāli ņemt kredītā un dzīvot savā miteklī, nevis pārmaksāt īres maksā n-tos gadus svešam cilvēkam.

Manuprāt kredīts mūsdienās ir neatņemama dzīves sastāvdaļa, laiki, kad varēja sakrāt dzīvoklim ir beigušies. Ja nav jau esošais nekustamais īpašums / zeme / mežs, ko pārdot, kad reti kurš 25 / 30 gadnieks spēj sakrāt kaut vai 40 tūkstošus mājvietas iegādei. Noteikti var iztikt bez mazajiem kredītiem, bet neglabāsi taču pārtiku uz palodzes :) Pārspīlēti, bet dzve piespiež iegādāties dažādas lietas, kas maksā naudu, kuras ne vienmēr ir uz sitiena

Neatbalstu aizņemšanos, bet ir bijušas reizes, kad jāizmanto smskredits.lv. Nelepojos, bet vajadzība bija steidzama. Ja tagad ņemtu kredītu, tad tikai mājas iegādei, pie nosacījuma, ka īpašuma cena pārskatāmā nākotnē palielināsies. Ja rastos problēmas, māju pārdotu un parādus nomaksātu, nevis vēl paliktu parādā bankai.

Man arī nav bijuši kredīti un cerams, ka arī nebūs, bet es saprotu, ka ir cilvēki, kuri labāk maksā bankai, nevis izīrētājam! Ja man būtu bijis jāīrē, es arī visticamāk būtu nemusi kredītu! :)

Atbalsu apzinīgu, saprātīgu aizņemšanos. Daudz loģiskāk ir maksāt kredītu par savu dzīvokli, nevis katru mēnesi maksāt milzīgu īres maksu un beigās palikt bez nekā.
Man pašai ir bijuši telefoni uz nomaksu. Neko tur nesanāk pārmaksāt, lmt taču nomaksai nav procentu.

šobrīd nav kredītu un ļoti gribētos cerēt, ka tā tas arī paliks. vienkārši nepatīk apziņa, ka otram esi kaut ko parādā.
bet kad uznāca ātro kredītu bums, tad gan šķita, ka gandrīz katram kaut reizi tas ātrais ir bijis paņemts, kaut kā tautai likās, ka tas ir viegls ceļš, kā tik pie piķa.

Man nekad nav bijuši kredīti un līzingi, ja neskaita kredītkarti, ko banka piedāvāja ņemt uz izdevīgiem nosacījumiem, ko arī paņēmu, tomēr kredītlīniju es neizmantoju.
Nākotnē apsveru domu ņemt hipotekāro kredītu dzīvoklim.
Par telefonu uz nomaksu runājot: man gan tāds ir, tikai uz uzņēmumu, nevis uz fizisku personu, iemesls ļoti elementārs: nauda šodien ir labāk nekā nauda rīt. Bite man kā korporatīvajam klientam piedāvāja tādu ikmēneša maksājumu, ka, sasummējot kopā visus maksājumus, man telefona gala cena ir mazāka nekā pašreizējā standarta cena veikalā. Tad kāpēc neņemt uz nomaksu, ja gala beigās es samaksāju mazāk, un man nav jātērē liela summa šodien? :-D
Auto līzings arī man šķiet absolūti normāla lieta, jo atkal - nauda šodien ir labāk nekā nauda rīt. Protams, ja var to atļauties. Pašai pašlaik nav vajadzības pēc auto līzinga, bet, ja ņemtu, ņemtu tikai uz uzņēmumu.

Ir pilnīgi ok izmantot kredītu iespējas. Tūkstošiem biznesu nebūtu uzsākti, ja šo neizmantotu. Cilvēks dzīvo tagadnē. Ja senču laikos tā varēja, jo cenas bija citas un vēl piešķīra dzīvokļus/mašīnas par darba sasniegumiem, tagad taa nav. Es to pašu mašīnas kredītu uztvertu kā īri un vēl pie ļoti izdevīgiem nosacījumiem, jo reti var izīrēt labu auto pa 200€ mēnesī. Tāpat ar dzīvokli. Daudzi veikali piedāvā ļoti izdevīgus, arī bezprocentu kredītus, kāpēc neizmantot, bet rauties maksāt un atteikties no kā cita. Un tiktiešam, man pareizāk šķiet maksāt kredītu par mašīnu un doties ceļojumā, nevis novirzīt visu atmaksai. Tas viss, protams, saprāta robežās, ņemot vērā savas iespējas. Kredītu nav, bet esmu ņēmusi ledusskapi uz nomaksu, bezprocentu variants. Nu galīgi negribējās uzreiz 400€ izlikt, samaksāju 4 mēnešos pa 100€. Un?

Manuprāt, cilvēkiem ir aizspriedumi pret kredītiem tādēļ, ka tie asociējas ar visu ko sliktu - parādu piedzinējiem, milzīgiem procentiem, pārmaksāšanu, atņemtiem dzīvokļiem utt.
Es uz to skatos šādi - ja ir bezprocentu kredīts, tad neredzu iemeslu kādēļ tādu kredītu nevarētu ņemt. Viens pazīstamais nopirka mājai apkures katlu - uzņēmējs piedāvāja kredītu bez pārmaksas. Uzreiz izlikt tādu summu, tas tomēr ietekmētu iespēju iegādāties pārējo nepieciešamo, kā arī jūtami izsistu robu budžetā, bet tā - ir gan katls, gan nav nekas jākrāj, bet vienkārši maksā pa daļām ik mēnesi.
Arī ja ir jāmaksā %, tad cilvēkam jāizvērtē vai tas procentu samērīgums ir jēdzīgs. Jo nu, ne visiem gribas un ne visiem sanāk, piemēram, 6-12 mēnešus krāt kaut kam. Tādēļ pat, ja viņš ņem kaut ko par 500eur, bet gada laikā pārmaksās 100eur, jā, tā ir vesela 1/5 daļa no summas, bet toties nebūs gads jākrāj.
Kopsummā kredītus atbalstu, vienīgi ja tos aizņemās cilvēki, kuriem ir pašdisciplīna un spēj sarēķināt vai kredīts patiešām ir izdevīgs arī ar visiem procentiem un vai spēs to atdot laikā.

Dr - pilnīgi piekrītu.
Jāizvērtē, kā tas kredīts ietekmēs ikdienas maksājumus.
Visas attīstītās valstis sež uz kredītiem - gan iedzīvotāji, gan valstis, jo tā ir iespēja kaut ko attīstīt ar nodomu vēlāk dzīvot labāk, tāpat arī mēs paši.. nu gribas man to TV, negribēju krāt pusgadu, jo man tādas naudas uzreiz nav, paņēmām uz pusgadu - vai es tāpēc esmu uz šo brīdi nabadzīgāka? Varbūt, jo 80 eur mēnesī aiziet, bet toties esmu priecīga par TV :D

Es neuzskatu kredītus par kaut ko šausmīgu, ja cilvēkam ir regulāri ienākumi un spēja paņemto atmaksāt. Man pašai ir auto līzingā. Ir bijuši arī citi kredīti, kuri nu jau ir atmaksāti. Neredzu neko nosodāmu tajā, ka cilvēks ņemt tehniku, telefonu vai auto kredītā. Es, piemēram, nemāku krāt un man ir daudz vieglāk atdod noteikto summu bankai, nekā "atlikt".

Labprāt iztiktu bez kredītiem, bet bija mājokļa kredīts, tagad ir auto kredīts (bet nav tāk, ka ņemam kredītā 10 000 vēru mašīnu. iepriekšējā bija 1000, tagad ir pa 3000)
Diemžēl, ja saplīst veļasmašīna/ledusskapis/TV, arīdzan nevaram atļauties to nopirkt uzreiz, tad nu jāizmanto kredīta iespējas, labi, ka tādas iespējas ir!

Nē, kredītu un līzingu nav, un nekad tie nav bijuši. Ceru, ka tā tas arī paliks. Parādā arī nevienam neesmu (naudu, piemēram).
Vecāki ir iemācījuši, ka jādzīvo bez parādiem un jārēķinās tikai ar līdzekļiem, kas man ir

Man ir tā pat, tāpēc piekrītu uzrakstītajam. Uzskatu jāpērk tāda lieta/manta, kuru vari atļauties. Vienīgais dzīvoklim varētu paņemt kredītu, jo tur būtu jākrāj ļoti daudzi gadi, bet, piemēram telefonam nē, jo var sakrāt.
Taču katrs dara kā pats vēlas.

man ir studiju kredīts, bet par dzīvošanu uz parāda es to nesauktu, kredītmaksājums galvassāpes neraisa, diezgan neliela summa katru mēnesi. pa lielam, varēju nomaksāt arī bez kredīta, bet kopīgi ar ģimeni izrēķinājām, ka šādi sanāks ērtāk.
iespējams, ka pirkšu NĪ pa pusei uz hipotekāro. arī šķiet saprātīga izvēle, jo sakrāt visu summu īpašuma iegādei ir ilgs process, kura gaitā var mainīties cenas un reizē jāmaksā īre, ko varētu novirzīt sava īpašuma atmaksai.
mani skumdina ātrie kredīti un tas, ka tas bizness zeļ. tas tomēr neliecina par neko labu. "IR" bija tāds virsraksts - kā nopelnīt miljonus no cilvēku nabadzības.. trāpīgi

Dzīvē gadās visādi, un nesaskatu nekā noziedzīgi vieglprātīga tajā, ka cilvēkam gribas, piemēram, ievākties savā miteklī šodien, nevis pirmspensijas vecumā, kad beidzot būs izdevies sakrāt nepieciešamos 80 000.

Vo vo. Neredzu iespējas mūsdienās iegūt savu mitekli bez kredīta ja vien senči Tev nav mantojumā atstājuši zemi vai citu īpašumu. Mums ar vīru tādas greznības nav, būs jāņem kredīts. Jo negribam visu dzīvi mitināties blokmājas mazajā dzīvoklītī.
Lai nu kā, kredīts jāņem ar apdomu nevis uz dullo. Ja tā dara, tad visam vajadzētu būt kārtībā.

Es nebrīnos par kredītu ņemšanu, vienalga - vai tā ir mašīna vai māja, dzīvoklis. Es brīnos par to, cik ļoti tās cenas ir pārspīlētas mājokļiem, tieši dzīvokļiem un cilvēki vienkārši ir spiesti ņemt kredītu. Tāda sajūta, ka tiem, kam minimālā alga, vispār uz neko necerēt.