Es pati esmu bijusi līdzīgā situācijā, bet nekad īsti tam nepievērsu lielu uzmanību, tik noteicu sev, ka negribu būt tādas kā viņas un mācījos savā nodabā. Man kaut kā tas maz ko ietekmēja, jo uz skolu gāju mācīties. Protams, patika, ja kāds arī parunājās ar mani, nebija tā, hka galīgi neiesaistījos sarunās, bet, ja sanāca tādas situācijas kā tu apraksti, tad galīgi neņēmu to pierē un dzīvojos savā nodabā. Neteikšu, ka jutos atstumta, ja baidies no tā. Vienkārši biju meitene ar savu viedokli un, ja kādam nepatika, tad varēja nemaz neskatīties uz mani, kas gribēja, tie paši uzsāka sarunas. Tādā veidā man izvedojās mini draudzeņu pulciņš pēdējos divos vidusskolas gados.
Tāpēc es ieteiktu varbūt tik ļoti nepārdzīvot par to visu un neizrādīt, ka tevi tas ļoti uztrauc, savādāk sāks izmantot tavas bailes pret tevi pašu.