Sveikas.
Kafija padzerta, beidzot jūtu, ka diena tiešām sākas.
Man jautājums tām kuras ilgstoši dzīvojušas ārpus Latvijas, atriezušās, padzīvojušas brīdi un izlēmušas braukt atkal prom. Šoreiz vairāk par to,kā to uztver ģimene un draugi. Ja godīgi, esmu mazliet noraizējusies par ģimenes reakciju. Ne tā, ka viņi man aizliegtu braukt prom kaut ko gan var aizliekt gandrīz 30 gadus jaunam cilvēkam :) Atceros kad atgriezos, daudzi teica, ka sen bija laiks, tik laimīgi, ka esmu atpakaļ un cer, ka nekad vairs prom nedošos. Īpaši piedomāju par vecmammu, viņa, kad senāk izteicos, ka varbūt došos atkal prom, gandrīz sāka raudāt un lūdzās lai to nedaru.
Es pat nezinu ko te var ieteikt, varbūt vienkārši parunāties ja kādai bijusi līdzīga pieredze.
p.s. biju prom no 18 - 28 gadu vecumam, tagad gadu Lv.
7682
