Dae, nu 2-3 mēneši laikam tas optimālais vecums ne? Man negribētos, lai kaķis ir ar savu "vēsturi" citās mājās. Plus, zinu, ka manējā alfa kuce (sorry par izteicienu, tas ir domāts kā suņu dāma, ne lamuvārds :D) mazu kaķēnu neaiztiks, bet viņu kā mammīte ucinās drīzāk. Īsumā mans plāns ir tāds - kamēr kaķis maziņš, alfa kuce varēs ar viņu ņemties un otrs suns varēs mierīgu dzīvi dzīvot. Kad kaķis pieaugs, viņš sāks bosot un tad tramdīs alfa kuci, lai šai nav ne laika, ne vēlmes otram sunim bāzties virsū. Mums jau te aizgājis līdz ģimenes skandāliem. Viens suns vienā istabā guļ, otrs otrā. Nedod dies aiziešu apraudzīt vienu suni istabā un pamīļoties bišķi, tā alfa uzreiz klāt un viss...ar dibenu sēžas virsū otrai un kož ķepās un pēkšņi vajag viņai "spēlēties" ar mani. Ehh... noguru bišķi jau no tā. Stulbi jau it kā suņus ar bērniem salīdzināt, bet te jau kā filmas, ka viens savējais, otrs adoptēts un tad savējais visu laiku nevar samierināties, ka adoptētajam mamma uzmanību pievērš, tādēļ apbižo otru. Un ne viens, ne otrs nav īsti laimīgs. Savējais visu laiku greizsirdīgs un streso, bet adoptētais ir nomocīts, jūtas vainīgs, ka "ielīda ģimenē" un tad nu visu laiku kaut kā nolien prom kaut kur... vajag ar steigu kaut kā šo situāciju pavērst par labu un mana intuīcija saka, ka kaķis varētu nostrādāt!