Laime

jāmācās priecāties par sīkumiem,ikdienā saskatīt tās mazās laimītes!Iepriecināt sevi, palutināt, mīlēt, nevis dzīties pēc iedomātiem mērķiem, kas nesagādā gandarījumu.

Cenšos. Tiecoties uz tiem lielajiem mērķiem arī priecājos par tiem mazajiem sīkumiņiem un visu pārējo. Šķiet, ka tad, kad nekā daudz nebija, bija vieglāk un priecīgāk. Nezinu.

Uzsit sev uz pleca un spraud jaunus mērķus ;)!

Teikt, ka lai mācies novērtēt un priecāties ir viegli, taču to sākt darīt no sirds ir nežēlīgi grūti un kādā momentā viss liekas tukšs! Domāju, daudzi var teikt, ka saprot, kā jūties.
Īpaši šaja tumšajā gadalaikā..
Varbūt, vajag mazliet izkapt no ikdienas rutīnas (ja tāda ir? :o) , elementāri, dodoties mājās pa citu ceļu, pamainot dienas ritmu, pārkārtojot istabu/māju, vairāk nodarbinot sevi ar lasīšanu, semināriem, varbūt kādiem pulciņiem vai pastaigāmm, ja ir laiks..
Jo,manuprāt, jo vairāk viss iesēzas rutīnā, jo vairāk laika atliek, lai meklētu kaut kamā vainu. Tādi cilvēki ir - patīk prātā uztaisīt problēmas, lai būtu, ko risināt.
Man, personīgi, kad nāk virsū "melnie", mēģinu radikāli mainīt ikdienas ritmu, un šad tad iemiksēt pārgalvīgus pedzīvojumus, vai pat pārgājienus ar zināmiem, ne tik zināmiem cilvēkiem vai pat vienai.
Zini, vajag ikdienā ievilkt daudz to momentu, kuros jūti, ka dzīvo no sirds!
Esmu pat devusies nakts velo-pārgājienos ar n-tiem nepazīstamiem cilvēkiem, lai reāli nogurtu, atsaltu, tikai, lai atgriežoties mājās, novērtētu siltumu un iespēju ieritināties siltā segā! ))
varbūt arī, ka Tev vajag meklēt veidus iepazit jaunus cilvēkus, kuri Tev dod ieskatu tēmās, ar kurām ikdienā nesaskaries!

Līdz tam katram pašam jātiek, ka cilvēks nav tikai gaļas gabals un nebūs laimīgs tikai ar ārējo iegribu apmierināšanu. Kā būtu, ja Tu, novērtēdama, ko izdevies panākt, apskatītos apkārt, vai vēl kādam vari palīdzēt :-) Ar uzmanību, iejūtību, labu padomu, iedrošinājumu.

Kornelya paldies par padomu, liek aizdomāties. Iedves cerību, ka tas tukšums ir, ja ne pārejošs, tad maināms noteikti. :) varbūt tiecoties pēc materiālām vērtībām un tiecoties pēc būšanas kaut kam wow citu acīs, esmu aizmirsusi par īsto sevi.

Tur tā lieta!
Tāpēc varbūt izveido kādus piedzīvojumus, kuros Tev ir jāsajūt sevi, savi talanti, savas spējas orientēties tumsā, mežā, jebkur! Manuprāt, tas ir tas, kas palīdzēs Tev iepazīt sevi pašai, jo mēs, cilvēki, zinam ārējo sevi, taču reti - iekšējo.
Izturību, turu īkšķus un ceru, ka izdosies! Galvenais sākt darīt sevis-iepazīšanas-muļķības laicīgi! :)

Ne visiem dzīves jēga ir mērķu piepildīšana, t.i., apmierinājuma sajūta par to.
Jautājums - Kas ir Tava dzīves jēga?

Manuprāt, Tu virnkarši esi cilvēks, kuram vienmēr nepieciešami jauni mērķi un izaicinājumi dzīvē, tāpēc izdomā jaunus mērķus, ko vēlies sasniegt :-)

novērtē ko esi sasniegusi un tad spraud jaunus, cēlākus un augstākus mērķus. Man arī ir bieži tā, ka kaut ko sasniedzu no iedomātā, tad ir tāds -meh...un tālāk? Tad atrodu vēl kaut ko, nu un tā arī nepaliek laika meh-oties.

Sālamans mācītājs - kas bija ļoti gudrs cilvēks, arī gudrāks par katru cosmieti :D, viņš teica:
1 Šie ir mācītāja, Dāvida dēla, Jeruzālemes ķēniņa, vārdi.
2 "Ak niecību niecība!" saka mācītājs. "Ak niecību niecība! Viss ir niecība!"
3 Kāds labums atlec cilvēkam no viņa pūlēm, kurām viņš nododas zem saules?
4 Viens dzimums aiziet, un cits dzimums nāk, bet zeme pastāv mūžīgi nesatricināta.
Tā kā patiesībā šīs tukšuma sajūtas un dzīves apnikumi ir pamatoti. Jo tas viss tiešām ir bezjēdzīgi.

varbūt tāpēc nav Tev tas prieks par paveikto, jotie nav Tavi patiesie mērķi, bet tādi izdomāti, ka vajag, jo tad es kļūšu(izskatīšos) labāka/ vērtīgāka citu acīs. Mums reiz psiholoģe nodarbībā stāstija, ka jāsaraksta uz lielas lapas visi savi mērķi un tad godīgi jāzvērtē, kuri ir tavējie un kuri vecāku, draugu, priekšnieka, kolēģu, sabiedrības. Jo ja Tu ieguldi sevi citu cilvēku mērķu izpildei ,Tu noliedz pati sevi un nevari nemaz būt laimīga un apmierināta ar dzīvi. kaut kā tā. :)

Zanjux - ļoti tieši!! Jā!

Interesanta tēma. Ja tici ezotērikai, intereses pēc vari papētīt, kā no numeroloģijas viedokļa Tavs vārds un uzvārds atbilst Tavam dzimšanas datumam. Man ir tāda pati situācija, kā Tev - pie numeroloģes uzzināju, ka pie šīs nepiepildāmības sajūtas vainojams vārds, kas man esot pavisam neatbilstošs. Kā situāciju mainīt? Numeroloģe ieteica precoties mainīt uzvārdu pret potenciālā vīra uzvārdu. Tas mazināšot to - kalni/lejas - sajūtu un sniegšot vairāk miera, gandarījuma, tik kārotās iespējas uzelpot, pēc kā alkstu. :)

Vai neesi padomājusi, ka IR kāds augstāks spēks, un tā NAV numeroloģija? Tiesa, viss ir radīts ar matemātisku precizitāti.
Vai tu tici Dievam? Jēzum? Vai pieļauj iespēju, ka Viņš VAR aizpildīt tavu tukšumu?
Jo grib to darīt. Dievs savu dēlu atdeva, lai tevi glābtu un tu pieņemtu Viņa mīlestību, tas arī ir tas, kas piepilda...

Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību.” (Jāņa 3:16)