Lai nu būtu sociopāte nu ko man darīt, ja nav žēl svešu cilvēku. Es jau nesaku, ka šādi gadijumi nav briesmīgi, protams ir.
Lai nu būtu sociopāte nu ko man darīt, ja nav žēl svešu cilvēku. Es jau nesaku, ka šādi gadijumi nav briesmīgi, protams ir.
Andrejs Babaicevs atceras, ka tajā dienā ieradās gan Pašvaldības, gan Valsts policija. Viņš jautāja Valsts policijas darbiniekam: “Vai tur ir cilvēks?”
“Nē, mēs nevienu neatradām.”
“Vai esat pārliecināti, ka nav līķa?”
“Vai vajadzēja būt līķim? Nē, mēs neko neatradām.”
Andrejs nodomājis: “Nu paldies Dievam, tātad Nonna ir dzīva.”
Pēc mēneša, 11. februārī, dzīvoklī vēlreiz ieradās Valsts policijas darbinieki. Tad viņi beidzot atrada līķi. Nonna gulēja viesistabā uz grīdas, brīvajā vietā starp dīvāna galu un logu.
Es nespēju noturēties. Krabis-ooo un Jasmīna Vēvere, jums abām piemīt apbrīnojama vienaldzība un egoisms. Nerūp nekas tālāk par savu degungalu. Katrā diskusijā, kur tiek apspriesta kāda ''sāpīga'' tēma, jūs abas pamanāties uzrakstīt visvienaldzīgākos un pretīgākos komentārus. Abām sķiet normāli nemīlēt savus bērnus, nelikties ne zinis par tiem, kam ir vajadzīga palīdzība un ignorēt jebkādas morālas vērtības. Galvenais, kosmētikas jauniem pasekot un pašām par sevi labi parūpēties. Patiešām apbrīnojama vienaldzība!
Nerunāšu par šo situāciju, bet uzskatu, ka sociālie darbinieki (protams, ne visi) ir ķeksīša pēc. Savā pilsētā neskaitāmas reizes esmu ziņojusi par cilvēkiem. Viens pensionārs, bērnu nav, ar saprašanu ar palicis švaki, grib aiziet uz veikalu, atnāk uz aptieku, pats raud, nesaprot kur grib iet, ko darīt. Kad sociālajiem ziņoju par pensionāru, viņi tik atbild "vīrietis nav deklarēts mūsu pilsētā, tāpēc palīdzēt nevaram"
3647
