2 cilvēki, sauksim par x un y.
X-am ļoti vajag Y-u. Y-am X-u nevajag.
X skrien pakaļ y-am, pielien, mēģina izlūgties uzmanību, dara labas lietas, pērk, itkā rūpējas, cenšas iegūt atzinību, utt...
Y, lai X saprastu, ka nav vajadzīgs, pat mēģina X-u sāpināt, aizskart, nenovērtēt, uzbraukt, aizvainot, spēlēt ļaunus jokus.
Bet X neapstājas, kā auns turpina dzīties pakaļ y-am...
Mani neliek mierā doma, tas X nepamana, ka tie viņa labie darbi nav vajadzīgi, netiek novērtēti, ka pretī tiek saņemta tikai sūdīga attieksme? Kā vēl var roka celties turpināt darīt labus darbus, pielīst un diedelēt uzmanību?
Es, piemēram, tā nevarētu, es justos aizvainota un sen jau raudātu spilvenā :-D(t)
Kas notiek tam cilvēkam prātā, kas, neskatoties uz sūdīgo attieksmi, dzen censties???(t)
437
