Par Latvijas nākotni man pat izteikties negribas...
Ja ir salīdzinoši laba dzīve, tad jā, dzīvot var un tās problēmas varbūt tik ļoti nelec acīs, taču tas nemaina faktu, ka viņas ir. Un jā, pret cilvēkiem Latvijā izturas kā pret idiotiem, tas ir fakts. Atliek palasīt ziņas, lai redzētu vienu aplamību pēc otras, vienu idiotismu pēc otra. Milzīgās algas, kuras deputāti pieliek paši sev, smieklīgās un zemās pensijas, minimālās algas... Cilvēkiem, saskaroties ar likumu nejēdzībām, jāklapē ciet savi mini biznesiņi, Lembergs un viņam līdzīgie, kuri izzaguši valsti joprojām gozējas uz žurnālu vākiem, kamēr čalim, kurš 13.janvāra grautiņā izsita vienu sū** logu, jābēg no valsts kā politiskajam bēglim, ja negrib sēdēt cietumā. Kučinskis Jaunā gada uzrunā lepni stāsta par sakārtoto veselības sistēmu (diez kā to bija dzirdēt mirušās Baibas mammai...) un skolotāju algām (nez, par to pašu skolotāju, kuri regulāri piketē pie Saeimas?), neaizmirstot pieminēt to, ka Latvija esot starp labākajām Eiropas valstīm (nu nez, informācija presē un internetā gan stāsta ko citu...). Bērnus, ja vien negribi knapināties un bērnu nolemt trūcīgai dzīvei, labāk nedzemdēt, lai kā gribētos, jo bērnu audzināšana, manuprāt, drīz kļūs par privilēģiju, kuru varēs atļauties tikai tie, kuriem materiālajā situācijā nav problēmu. Par veselību arī jācer kaut nekas slikts nenotiktu, jo viena lieta ir medicīnas pakalpojumu dārdzība, bet otra lieta - valsts vienaldzība, jo Latvijā cilvēkam uzbrūk parādu piedzinēji par vienu nenomaksātu eiro, bet VID uzglūn no stūra tad, ja, pārdodot savu adīto zeķi internetā, nebūsi reģistrējies kā pašnodarbinātais, bet ja šim pašam cilvēkam vajadzēs palīdzību, tad noteikti paļausimies uz ziedotājiem, jo tiem maciņi jāver vaļā nepārtraukti - i māksliniekus, i aktierus, i mūziķus, i slimos bērnus glābjot, i dzīvnieku patversmes dzīvniekiem palīdzot. Nu un tagad jau, protams, vēl vajadzēs maksāt par to, ka tavs draugs sūta naudu no ārzemēm, jo, ja neprecies, tad maksā valstij - nu tā jau nemaz nav cilvēka brīvas izvēles ierobežošana, kur nu... Un tā varētu turpināt vēl un vēl, un vēl. Nekad neesmu bijusi Latvijas patriote un mani droši var saukt par cilvēku, kas bēga no problēmām utt.utjp., jo principā nebūtu melots - es gribu sev labu dzīvi un nākotni, ne ikdienu, kurā jāknapinās no algas līdz algai, pie tam beidzot varu strādāt darbu, kuru mīlu un justies novērtēta, kamēr Latvijā konkrētajā nozarē nebiju vajadzīga nevienam. Man žēl mani vecāki un vecvecāki, kuri tur cīnās, dzīvojot ar smieklīgām algām un vēl smieklīgākām pensijām. Tas laikam arī viss, jo tās nenormālās negācijas, aplamības un viens idiotisks likums pēc otra man tiešām nepietrūkst.
979
