aizņemtās

Un Tu paprasīji, kas tajā sievietē bija TĀDS?

No aprakstītā īsti nevar saprast, vai problēma ir Tevī, vai tomēr puisis ir brunču mednieks. Ja jau tā jūsmo un skatās uz citām, varbūt Tev tādu nemaz nevajag? Vai arī Tu pārspīlē, jo tiešām esi pārāk greizsirdīga, ir kompleksi? Man šķiet, ka Tev vajag kārtīgi apdomāties un paanalizēt, vai Tava greizsirdība ir pamatota, vai tomēr puisis vienkārši pret Tevi neizturās pietiekami labi/nopietni.

Domāju, ka problēma ir vīrietī, ne tevī. Katrā ziņā man tā nekad nav bijis, lai gan galīgi neesmu nekāda modele :-D

Pat negreizsirdīga sieviete paliktu dusmīga/aizvainota, ja draugs tik ļoooti uzkrītoši skatītos uz citu un vēl pāris minūtes ignorētu savu draudzeni (ja reiz pat bakstīji viņu) :-D Nav aizliegts skatīties, bet ne jau tik uzkrītoši kā Tu aprakstīji.

Problēma ir Tevī, ka veido attiecibas ar cilvēku, kuram neuzticies..

Es neesmu greizsirdīga pēc dabas, bet tas man nebūtu ok. Droši vien vnk pagrieztos un aizietu, negaidītu, kamēr šis saskatīsies uz sievieti kkādu. Tāpēc domāju, ka problēma nav tevī, ja vien tu nepārspīlē ļoti to situāciju, protams.

Ir jāsaprot, ka jebkurš kādreiz skatīsies uz citām. Tā vienkārši ir cilvēka daba. Ja vīrietim būs blakus skaistākā sieviete pasaulē, viņš tik un tā pa laikam uzmetīs aci citām skaistulēm. Tas nenozīmē, ka uzreiz grib krāpt vai tamlīdzīgi. Protams, uzkrītoši blenzt ar pavērtu muti ir pretīgi. Vai pastāstīji vīrietim, kā šī situācija lika tev justies? Ko viņš par to teica?

Vai esat izrunājuši konkrēto situāciju savā starpā? Man izskatās, ka ir kaut kādas neizrunātas lietas saistībā ar šo, tāpēc savā galvā esi apaudzējusi problēmu un nonākusi mazvērtības kompleksos.
Bet katrā ziņā, es arī nebūtu sajūsmā par šādu vīrieša reakciju uz citu sievieti, bet tas Jums abiem viennozīmīgi ir jāizrunā.

brīvās un aizņemtās, nevainīgās un vainīgās, lētās un dārgās... kādi skaisti antonīmi sieviešu aprakstīšanai :)

azimirsu vēl vieglās un smagās

Esmu ar viņu par to runājusi daudz un dikti. Tikko toreiz pēc tā pasākuma viņam jautāju kāpēc viņš uz viņu skatījās, ka mani pat ne redzēja ne dzirdēja. Viņš man zvērēja, ka neko nav redzējis, tikai bija aizdomājies par šo to. Bet es tak neesmu muļķe, zināju, ka viņš melo. Pēc 2,5 gadiem viņš piedzērās un pateica, ka tomēr tobrīd skatījās uz viņu un man meloja....tad arī visa uzticība pazuda

sharmantaa, un kā pēc tam? Ir bijuši līdzīgi incidenti? Manuprāt, melot par to skatīšanos ir diezgan saprotami, it īpaši, ja redzams, ka partnere uztver to saasināti, pat raud. Jo, nu, kam kļūs labāk, ja viņš pateiks "oi, jā, aizskatījos uz seksīgo beibi"?
.
Problēmu jau nerada skatīšanās, bet gan tas, ka viņš lika tev redzēt to skatīšanos - lika justies aizskartai, nenovērtētai, pazemotai. Domāju, ir tikai normāli gaidīt no vīrieša spēju kaut cik sevi kontrolēt un nesiekaloties gar citām tik atklāti.
.
Tātad:
1)ja viņš tā vairs nedara - izvērtē, vai spēj viņam to piedot. 2,5 gadi tomēr ir ilgs laiks, lai glabātu atmiņā un apspriestu vienu skatienu.
2)ja viņš tā dara regulāri - izvērtē, vai spēj paciest vīrieti, kurš nespēj kontrolēt savu rīcību, zinot, ka tevi sāpina.
.
Manuprāt, tas tomēr nav gluži jautājums par uzticību, jo skatiens - nu, tas ir tikai skatiens. Tas neko īpašu nenozīmē. Kas tevi biedē? Ka viņš varētu tevi krāpt? Varētu flirtēt ar citām? Varētu iekārot citas? Skatīties viņš skatīsies, par to vari būt droša, un no tā nav jābaidās. Tu taču pati arī droši vien ik pa laikam ievēro kādu simpātisku vīrieti, un tas nenozīmē, ka vēlies krāpt savu vīrieti vai ka viņš tev vairs nešķiet pievilcīgs.

Pec 2,5 gadiem tomer atzinas, ka lureja gan? Tev dzive garlaiciga? Kaa ko tadu vispar var tik ilgi sevii kuktivet? :-D Ej pie psihologa, galvu arste.

*kultiveet

Zinu, ka tie ir kaut kādi mazvērtības kompleksi, kaut esmu simpātiska, nezinu no kā man tas ir.

No kā? Visticamāk, ka tas tavs vīrietis tev tādus rada, ja tāda uzkrītoša lūrēšana uz citām ir regulāra, nevis tikai tā viena reize pirms 3 gadiem. ;-)

Vai pēc tā atgadījuma vēl ir bijuši līdzīgi izgājieni no vīrieša puses? Vai ir bijuši iemesli neuzticībai? Ja nē, tad jāsaka, ka viss ir galvā un viena vienīga stulba atgadījuma dēļ Tu sevī lieki krāj nepamatotas aizdomas un greizsirdību. Un vēl pie tam gandrīz 3 gadus... atlaid to visu no sevis un met ārā no galvas! Nebojā sev nervus, atkal un atkal uzrokot kādu atgadījumu no pagātnes. Ja iemesli neuzticībai bijuši vairāki, tad cita lieta.
Bet, ja par tēmu, tad agrāk biju diezgan greizsirdīga, taču tagad esmu iemācījusies dzīvot ar domu - kurš būs gājējs, tas aizies. Nu nevar ar varu cilvēku sev piesiet, nevar visu laiku dzīvot nepārtrauktā greizsirdībā un aizdomās, visu laiku mēģināt otru kontrolēt vai nepārtraukti būt blakus, lai pieskatītu. Ja otram būs tā vēlme krāpt, tad krāps. Ja gribēs meklēt citu, ies un meklēs. Bet tāda dzīvošana greizsirdībā jau pirmām kārtām bojā pašas nervus un lieki apgrūtina dzīvi.