Kā atbrīvoties no krāmiem?

Pēc savas pieredzes - nekā. Man ir tik grūti izmest ārā jebko. Un visu atceros un pamanu. Man jau ir tik liela iedzīve, ka šausmas. Kadreiz draugs pa kluso meta visu ko ārā. Es visu pamanīju un cepos par to :D kaut apzinos, ka nu taisnība un pareizi viņš dara.

Ajj... es plānoju atbrīvoties no daļas grāmatu. Otrā elpa, vēl pāris idejas. Tikai jāatrod laiks un iedvesm šķirot, kraut, vest....

Grāmatas vispār ir mans Ahileja papēdis... šobrīd skapī ir vairāk neizlasītu nekā izlasītu

Lemuurs, man tas pats :( Zinu, ka laba grāmata, bet ja 10 gadus nav lasīta, maz ticams, ka 11ajā izlasīšu. Lai gan, tagad vienai draudzenei ir aktuāli tas, kas man bija aktuāli 5 g atpakaļ, tagad regulāri viņai aizdodu un pati priecājos :) Noder tomēr mana kolekcija!

Man ar šo arī sāk rasties problēmas. Pamatā pērku grāmatas un apģērbu. Turklāt žēl izmest, žēl atdot. Ja nu uz vecumdienām palieku tāda kā tie vācēji, kurus šovā rādīja? :-D
Bet kā minimums esmu nolēmusi un 2 gadus to pildu, ka katru gadu vismaz 2 lielus maisus aiznesīšu uz Otru elpu vai tamlīdzīgiem veikaliem. Un katru vasaru vismaz 1 lielu maisu uz miskasti ar apģērbu, apaviem, somām.
Otra elpa nevienu nepasūtīs, noliec savu maisu un ej prom, tur jau Tavā klātbūtnē saturu neķidās.

Es arī esmu krājējs. Palīdz, ja nobāžu visu bēniņos/noliktavā, pēc laika pārclināju, saprotu, ka joprojām nav vajadzīgs, tad atdodu kādam pret kādu kārumu/vīnu. Tad nav tik ļoti žēl :D

1. Pieņem sev par noteikumu neko nepirkt uzreiz. Tā vietā iepauzēt kādas dažas dienas, lai redzētu vai tā manta Tev vēl joprojām liksies tik iekārojama un neaizstājama.
2. Nemet visu ārā uzreiz, bet gan vispirms pārvieto uz šķūni/bēniņiem/pagrabu.
3. Atgriezies pie primiem diviem punktiem.

Šobrīd mani ir pārņēmis tāds kārtīgs Jaungada drudzis. Gribas visu tīru un skaistu, bet kā reiz plauktā, acu līmenī stāv nekvalitatīva pašapgleznota alus glāze un pāris gumijas pīlītes, kas draugam pirms pāris gadiem tika uzdāvinātas. Skatos un vāros dusmās, jo zinu, ka viņš savus štruntus ārā nemetīs, kas laikam pat ir lielākā problēma :-|

Man visu laiku ir sajūta, ka dzīvoju noliktavā (ne tikai manas vainas dēł) un ik pa laikam man'uznāk' kārtības/organizēšanas kampañas, kurās mana sirds nocietinās. Manas galvenās problēmas ir apgērbs un apavi (izsviežu ārā visu, kas ir novalkāts). Pēdējos divus gadus esmu izcili izvēlīga, ja pērku ko jaunu. Grāmatas un žurnālus vairs cenšos nepirkt (izñemot iPad variantu) un saglabāju tikai mīłākās grāmatas. Esau atdevusi DVD un dału grāmatu labdarībai un dału pārdevusi (bet pārāk laikietilpīgi).Pašreiz mēginu izštukot, kā lai pārbīda mēbeles un kā lai pārorganizē esošos plauktus, lai iegūtu vairāk vietas.

Grāmatas var nodot bibliotēkā, gan pati varēsi aiziet un izlasīt neizlasītās, gan citam tiks.

Vai tiešām, piemēram, Nacionālā bibliotēka ņem pretī grāmatas?
Kad iegādājos dzīvokli, atradu pāris uz bibliotēku atpakaļ neaiznestas grāmatas, saliku maisiņā ar lielo domu, bet kaut kad gada sākumā izlasīju ziņu (kādā no ziņu portāliem), ka bibliotēkā krājumu ir pietiekami un lūdz nenest. Tā nu maisiņš darbā stāv un ik palaikam pa sevi atgādina.

Es it kā neesmu krājēja, bet tāpat jau šis tas sakrājas. Man palīdz pārvākšanās, tad parasti daudz kas nevajadzīgs tiek izmests. Drīzumā atkal plānojam, un tad jau ceru, ka mājās neapaugšu ar nederīgām lietām.

Izlasi Marie Kondo gramatu. :)

Vispirms jau paldies, ka izrāvi mani no atpūtas šajā dienā. 2-kārt - varu palīdzēt ar grāmatu problēmu, kuras nav kur likt grāmatas. Citiem vārdiem sakot - don't worry dad i'll take care.... (Projekta ietvaros) ;-) Sīkāk - uzraksti vēstuli. Vai arī ---> https://goo.gl/2X3esM

Ar bibliotēkām nav tik bezcerīgi, atkarīgs, kādas (t.i., cik jaunas un "ejošas") tās grāmatas ir. Ja pēdējos 5 gados pirktas lubenes/labi romāni, tad ļoti ticams, ka bibliotēkas pat varētu interesēt. No manis vismaz ir šo to labprāt paņēmuši (ne nacionālā bibliotēka, protams).

...un vēl dzirnavu (?) ielā Jumavas (?) pagrabiņā kādreiz bija lietotu grāmatu veikals, kas ņēma komisijā un/vai uzreiz atpirka daļu grāmatu, tās, ko zināja, ka varēs pārdot. Vai joprojām - nezinu.

Mūsu pilsētiņā bibliotēka ņem grāmatas, mazās bibliotēkas visdrīzāk ņem grāmatas. PSRS laika varbūt ne, bet mūsdienu drukāta literatūra tiek pieņemta. Tās pašas lubenes aktīvi lasa pensijas vecuma kundzītes.

No tēva iemācījos principu-ja tas 2-3 gadus nav izmantots, jāmet ārā. Ar dažiem izņēmumiem, protams. Pašai šāds izņēmums gan ir maiss ar drēbēm "kad notievēšu" :D Svars man mēdz staigāt, tā kā dažreiz arī tajā maisā notiek cirkulācija. Kopumā pašai problēmas rada drēbju uzkrāšanās. 2x gadā uz atlaidēm parasti taisu šopingu, pēc tam arī škiroju, kuras no vecajām drēbēm uz laukiem, kuras vienkārši apnikušas nesu ziedot.
Kad pārvācos no vecākiem pie drauga, ar daudz kas tika izmests, lai gan šis tas vēl palicis vecāku mājās.
--------
Drauga mātei ir krājējas sindroms. Liela māja, iespēja aizkraut visu ar sūdiem, argumentējot to ar "ja nu kādreiz noder, ja nu trūkums pienāk". Un vēl turpina iegādāt visādus lētus mēslus, kuri ātri salūzt un jāpērk jauni, lai gan finansiālais stāvoklis atļauj pirkt ļiti labas kvalitātes preces. Vienārši tāda domāšana.

Tā kā esmu minimālisma piekritēja, man ar to problēmu nav :) Var teikt, ka lietu mešana ārā ir mans hobijs :-D ]
Es nepaturēšu nevienu lieku lietu. Man patīk, ka virsmas (galds, kumode) ir pilnībā tīras no lietām. Man ir arī maz mēbeļu, vairāk nepārku tieši ar tādu domu, lai nepiekrautu. Piemēram, man nemaz nav sekcijas viesistabā, jo seksijas pārsvārā tiek izmantotas, lai tās piebāztu ar visādiem sūdiem.
Guļamistabā arī ir tikai gulta un kumode, viss, nekādi lielie skapji, jo aizkraut ar lupatām.
Drēbju atvilktnes ir 3 un pakaramie ir 10, viss. Tik daudz drēbju arī turu. Ja gribu nopirkt kaut ko jaunu no apģērba, aber lūdzu, bet tikai ar noteikumu, ka izsviežu (vai pārdodu) kaut ko no vecā.
Grāmatas lasu aplikācijās, nepērku. Ja kāds uzdāvina grāmatu, izlasu un pārdodu iBook.
To visu var iemācīties ;)

Vairs neļauju sev pirkt drēbes bez mērīšanas, tas arī man palīdz neuzkrāt lupatas :D
Budžeta plānošana arī varētu līdzēt pie krāmu pirkšanas. Pēc algas saplānot, cik kam vajadzētu tērēt( pārtika, rēķini, transports, veselība, izklaides) un atlikt naudu krājkontā ar mērķi kādam lielākam pirkumam(un nevajag teikt, ka nevar neko atlikt-kaut pa 10-20 eur no krāmu iegādes var ietaupīt).