Krāpšana

Pārgulēja? Kādos apstākļos - dzērumā klubā vai ar pazīstamo? Kas ir tā pazīstamā - ex, uzmācīgā kolēģe vai viņa simpātija? Daudz dažādi aspekti tomēr, vai piedot vai nepiedot, un kā varēs to visu (sa)gremot atlikušo attiecību mūžu..

Un galvenais jautājums - KĀPĒC viņam bija ar viņu jāpārguļ? Kas mudināja?

Garš stāsts. Tad notika septembrī, jau kādu laiku pirms tam mūsu attiecības bija ļoti sliktas, daudz stridejamies utt. Viņš vienmēr gribēja visu parunāt, bet es nebiju nekad garastāvokli, lai to pārrunātu, taka tas viss palika neizrunats. Man pat tolaik bija vienalga. Vienu vakaru dzeram, bija vēl pāris cilvēki, tovakar ar draugu atkal sastridejos. Pateicu tādas lietas, ka man ir vienalga viss, kā man viņš ir apnicis utt. Tad viena, mums abiem, pazīstama meitene aizsteidzās viņu mierināt. Saka skupstities un aizgāja līdz seksam, numuriņu paņēma viesnīcā. Bija piedzēries. Nākamajā dienā nebiju mājās un tad viņiem atkal bija sekss, pats viņš teica, ka pirmo seksu neatceras, bet otrā laikā jutās pretigi un bija bail pārtraukt, jo viņa sadusmotos un pie manis atskrietu un teiktu. Wtf, es zinu. Kad mēs visu izrunajam, pilnīgi visu, viņš teica, ja nebūtu krapis, diez vai tagad sagaidītu 3 gadus kopā, jo tajā brīdī, kad viss notika, domāja pamest. Pēc tam viņš jutās vainīgs un saprata, kā ir izdarījis kļūdu. Saka nožēlot un novērtēt mani.

To meiteni mēs kopā iepazinam, tajā brīdī viņi bija pazīstami nedēļu. Par cik viņa viņu mierināja, stāstīja cik slikta esmu, kā es viņu nenovērtēja utt. Pats viņš saka, ka tas viss bija emociju iespaidā un ka nekad nav par viņu seksuāli domājis. Tikai piesaistīja tas, kā ar viņu var runāt, jo es toreiz vispār nerunaju. Tagad sēžot un domājot, es zinu, kā viņu nenoverteju, bija pieradums un rutīna, viss likās pašsaprotami. Tad kad viņš pateica par krāpšanu un es sapratu, kā varu zaudēt, sapratu cik ļoti gan viņš, gan es esam visu sabojājuši, bet trakakais ir tas, kā es viņu sāku novērtēt tikai tad, jo visādi citādi viņš ir lielisks cilvēks. To es tikai tagad sapratu, kad varu pazaudēt.

Dusmas, naidu vai pretīgumu es pret viņu neizjutu, jo šajā situācijā es arī biju vainīga. Es arī esmu piedevusi, jo redzu, ka viņš ļoti nožēlo. Arī ticu, kā tas vairs neatkārtosies, man vienkārši ir ļoti žēl, ka kaut kas tāds ir noticis. Gribēju vienkārši dzirdēt citu stāstus vai attiecības pēc tam izdodas.

/A shoulder to cry on becomes a dick to suck on/.
Pretīgi. What happens in relationship, stays in relationship. ja viņš nespēja Tev pateikt, ko jūt un gāja čīkstēt citai sievietei - pretīgi.

Strīda laikā viņa bija klāt, viņš izgāja pīpēt un šī izskrēja līdz mierināt.
Starpcitu, es arī tā iepriekš domāju, kā tu. Līdz pati ar to saskāros. Un ja tu būtu lasījusi kārtīgāk, tad varbūt būtu izlasijusi, ka viņš mēģināja runāt, bet es parasti atraidīju.

Mans viedoklis-tev makaroni uz ausīm karājas par to, ka krāpa negribot utt. Nesmuki nokrāpa, ne tikai reibumā, bet arī skaidrā, bet pataisīja par vainīgo tevi. Manuprāt, klasiskais variants.

Un tu esi klasiskais upura variants. Pie nākamām problēmām skries nokrāpt, bet vainīga būsi atkal tu. Tu piedosi, jo vainīga taču esi tu.

Piedot jau vari, bet tāpat neaizmirsīsi nekad un priekš kam sevi šitā mocīt (t) Es vēl saprotu vecus pārus, kur kādam gadās pa sānsolim, bet tad ar prātu izvērtē palikt kopā, jo kopīga iedzīve utt. bet jaunībā ko tādu piedod? Priekš kam? Tur laikam dikti lielām rozā brillēm jābūt (t)

Es esmu tikusi krāpta un esmu piedevusi. Mana situācija bija vēl krietni drausmīgāka, detaļās neizplūdīšu. Piedevu, jo spēju izprast iemeslus, turklāt zināju, cik ļoti viņš nožēloja un redzēju, cik ļoti centās visu labot, izpatikt man un spēlēt 100% pēc maniem noteikumiem.. Pēc dažiem gadiem tomēr izšķīrāmies, taču tas nebija saistīts ar krāpšanu it nemaz. Ļoti atkarīgs no vīrieša, no situācijas, jo, piemēram, šī brīža vīrietim es nepiedotu, viņš ir izbijis brunču mednieks, tāpēc tas nozīnētu, ka tā nav pēdējā reize. Ar ex.. es zināju, ka viņš vairs nekad pat uz citu nepaskatīsies, joprojām, ja par to runājam, tad viņš saka, ka tā ir lielākā kļūda viņa dzīvē un viņš to nevienai nekad vairs nenodarīs. Un es ticu, jo pazīstu viņu. Es spēju piedot un par to vairs nedomāt, viņam neatgādināt, iekšēji nedusmoties.. Tev pašai ir jāskatās un jāsaprot vai spēsi gan piedot, gan aizmirst. Neviena cita varianta nav.

Esmu tikusi krapa ieprieksejas ilgajas attiecibas. Divreiz, cik es zinu.
Kopa bijam 11 gadus. Pedeja krapsana bija musu kopdzives 9. Gada laikam. Piedevu, bet attiecibas laika gaita aizgaja pa pieskari. Jo sex ar vinu man palika pretigs lai ari ar pratu itka ta nedomaju, bet kermena valoda nemelo. Beidzas ar to, ka atradu citu un aizgaju.

Es pēc krāpšanas nolēmu palikt kopā. Domāju, ka ar laiku varēšu piedot un par to vairs nedomāt. Bet tomēr piedot nespēju. Ikdienā gan par to nedomāju, bet ik pa laikam gan tas notikums prātā iezogas, kā arī uzticēties vairs nevaru. Otrreiz es vairs nepaliktu kopā pēc krāpšanas. Tas tomēr nav tā vērts.

Ak Dievs, piedod, bet es smejos. Otra seksa laika vinam bija pretigi, bet bija bail partraukt. Tu eis pieaugusi sievietei, tu zini ka viriesa kermenis rukaa. Ja vinam butu pretigi un bail, nekads sekss tur nemaz nesanaktu.

Jā, piedevu. Ak, es muļķe :D Nu vismaz sev centos iestāstīt, ka piedodu. Patiesībā to nevarēju un tas mani grauza. Gada laikā pēc tā, kad uzzināju par krāpšanu, tāpat izšķīros.

Tos makaronus par to ,ka otreiz vinam sekss ir bijis pretigs,bet bijis bail partraukt, var beigt karinat tev virsuu. Tas ir pilnigs stulbums. Vienreiz dzerumaa,bet otreiz otraa dienaa? Nu taas jau ir divas reizes. Vins to apzinaati gribeeja. Kas tev atliek? Beidz sevi vainot,ka tu biji taa kas negribeeja izrunaaties,tu sarunaaji nesmukas lietas. Jo nedomaaju,ka no zila gaisa tie kaski un apvainojumi radaas. Kad sievietes beigs attaisnot viriesa darbibas? Piedod varbut spesi,bet vai aizmirst?

Viņš pārrunāja Jūsu attiecības ar citu sievieti un vēl ar viņu divreiz pārgulēja, un vēl vaino Tevi, ka tu ar viņu nekomunicēji, tāpēc tas notika? Tikai un vienīgi viņš ir atbildīgs un vainīgs pie savas uzvedības. Jā, viņš varēja būt sāpināts, dusmīgs, aizvainots, jā, BET viņa rīcība ir uz viņa atbildības, Tu neesi vainīga!!! Alkohols arī nav nekāds attaisnojums, tad nedzer, ja zini, ka nespēj sevi kontrolēt. Es šķirtos, jo cieņa un uzticība būtu zudusi, tāpat alkohola faktors liktu domāt par to, ka dzērumā tas var atkārtoties, vispār ieteiktu meklēt nedzērāju..

Sievietes, tapat ka viriesi nesaprot otra emocijas un uzvedibas modulus.
Ir visadi viriesi un sievietes, citus krapsana pat satuvina vairak.
Es teiktu abi vainigi vienlidz.
1) virieti sapinaji, vins bija meginajis runat. Sada stavokli atstaji nepieskatitu. Tadas gammas pat ar 50+ gadigu var nokrapt ja sieviete pareizi panem iniacitivu.
2) Ja sex ir iesacies, un tomer virietim ir pretigi vai nelabi partraukt emocionali gruti.
3) virietis sex no milesanas var atdalit. Mehanisks sex palidz organismam, rada laimes hormona izdalisanos. Respektivi tas nav tik sapigi ja vins del emocijam milestibas kraptu un tad atgrieztos.
4) Tas pats uz sievietem attiecas vina var bur paraugs, ideala iemiesojums, bet alkohola ietekme pastav varbutiba nokrapt, vai ja esi dikti sapinajis un atrodas kads mierinatajs. Dabas instinkti nav dzesti musos.
5) Ja pareizi visu sagremot salikt plauktos un pagatni atstat pagatne nav nemaz tik traki.
P.s booboo ja nakamaja diena pec 1 sex sieviete panem viriesa locekli vai uzreiz uzsezas virsu. Zini kada gamma emociju viriesa galva notiek sada bridi ? Milzigs stress, uzbudinajums, sajuta ka sirds izleks ara pa muti, aizliegtais auglis, utt. Tik procesa vidu atgriezas normala logika, bet kauns puscela nosviest sievieti no sevis, jo lieta jau ir sakta.
Stastu no savas pieredzes, abas frontes ir buts.

Nākamajā dienā nebiju mājās un tad viņiem atkal bija sekss

pirmā reize varbūt bija kļūda, bet otrā jau bija izvēle. Tad jau viņi visu nakti pavadīja kopā? Dēļ tās otrās reizes es pavisam noteikti nepiedotu.

pats viņš teica, ka pirmo seksu neatceras

ja neatcerētos pirmo, tad otrais arī diez vai būtu, turklāt skaidrā prātā.

Mani krāpa, atzinās tikai par vienu reizi, bet zinu, ka tā nebija vienīgā. Mēģināja uztaisīt par vainīgu. Man pašai atteicību starplaikā bija cits, un es to godīgi pateicu. (neapgalvoju, ka biju ideāla, bet krāpt nekrāpu, jo nebijām kopā) Piedevu, atjaunojām atteicības, pēc 9 mēnešiem es aizgāju. Nespēju ne uzticēties, ne pieņemt to faktu. Ikdienā par to nedomāju un viss bija labi, bet katru reizi, kad viņš izgāja no mājas, lai ietu ar draugiem patusēt, es domāju, ka viņš atkal to izdarīs. Diemžēl vai par laimi, bet uzticību nav tik viegli atgūt. Lieki piebilst, ka šos 9 mēnešus, ko bijām pēc tam vēl kopā, bijām kaut kādā nesaprotamā modelī, jo intīmo attiecību praktiski vairs nebija un šķiet, nevienam arī negribējās. Tīri emocionāli es pati kļuvu par pretīgāko cilvēku kādu esmu pazinusi. Es viņu urbu un bakstīju, kliedzu un taisīju histērijas. Tad es nolēmu, ka es nebūšu tāds cilvēks un beigšu mums abiem bojāt dzīvi. Tagad esmu laimīga citās atteicībās.