!

Caloo
Viss jau sākas ar tusiņiem skolā, īpaši ja kojās dzīvo, vismaz pēc pieredzes. Pati arī esmu savā laikā briesmu lieta darījusi, bet man dabiski pārgāja.

Nevar jau visu gribēt - vai nu alkānus vai džonītājus, jo būsim reālistiskas, pavisam "tīra" vide mums apkārt nebūs nekad. Es esmu tikai un vienīgi par džonītājiem (ja izvēlamies vienu no diviem). Nav ne agresīvi, ne bļaustās, neko... uzpīpē un čillo. Un zālīti nepieskaitu pie narkotikām :-D Nenosodu vai nebrīnos par tiem, kuri mēriju redz kā kaut ko šausmīgu un briesmīgu, bet es esmu redzējusi cilvēkus zem jebkādām narkotikām un alkohola reibuma stadijās.. Lai arī cik cilvēks būtu sapīpējies, viņš visdrīzāk vienārši atlūzīs, ja ir par traku. Plus nākamā dienā nebūs nekāds "athods" un arī naudas nebūs iztērēts daudz.. bet ar alkoholu vai smagākām narkotikām visādi gadās. Nedomāju, ka ir vērts uzskaitīt ko cilvēki dara un nedara alkohola reibumā!

Beibe.Marta
Nu jā, visiem jau sanāk izmēģināt un attiecīgi sanāk arī perebors, tas ir normāli. Pats esmu kojās ap podu apķēries, pusdzīvs sēdējis. Galvenais, lai ir pareizie secinājumi pēc tam, un tas nekļūst par dzīves normu.

Beibe.Marta kas tev tā par sabiedrību apkārt? no kāda bomžatņika tu to draugu izvilki?
Es atvainojos, bet nu bāc. Narkomāns, alkaš..

Vispār jau tie alkaši/nariki nāk parasti no labām/pieklājīgām ģimenēm! Ļooooti daudz sportistu pie mums uzpīpē, tie, kam nauda ir, bieži tusē - atkal alkohols un narkotikas. Nav jau arī tā, ka narkotikas/alkohols ir kaut kāda bomža pazīme :-) tam visam aiziet diezgan līdzekļu, tādēļ nauda ir vajadzīga!

Selīna
Ha, ha! Pilnīgi normāla sabiedrība :)

dr567309 - es zinu, ka to dara arī sportisti un bagāti cilvēki, bet nu pēc autores tekstiem tas vairāk atgādina maskačkas rajonu. Ok, varbūt ne finansiālā ziņā, bet nu visā citā gan.
Manuprāt, ar tādiem nudien nav jāsienas. Ne zāles kurītājiem, ne alkašiem un vienalga bagāts vai nē.
Pietiekoši daudz ir normālu cilvēku, kuriem nav noslieces uz visām tām drazām.

Bet arī tie cilvēki, kuri gan pīpē ikdienā, gan dzer vīnu utt ir normāli cilvēki! Par daudziem, ja vien neesi tuvākā draugu lokā, nemaz nezin, ka viņi labprāt uzpīpē ik vakaru vai pat lieto kokaīnu ikdienā utt. Man kaut kādu brīdi te arī bija šoks.. nu kā? Visi reāli kaut ko lieto! Bet tad sapratu, ka tā ir vienkārši mūsdienu dzīve. Mūsdienās tas skaitās "normāli" kaut kādā veidā apreibināties, tas maz kurus cilvēkus jau pārsteidz. Kam garlaicīgi mājās, kam vientuļi bez otrās pusītes, kam stresaina ikdiena, kam vienkārši patīk tādā veidā atpūsties... nesaku, ka man tas viss liekas super utt, nebūt ne! Vienkārši mani tas vispār vairāk nepārsteidz, jo īpaši esot tik daudz superīgu cilvēku vidē, kurā šis viss ir ikdiena. :-/

Cilvēki jau var būt superīgi, bet tas nenozīmē, ka vide ir labākā lai tur bieži uzturētos.

Un ko darīt, ja teju visi tuvākie un pat tālākie ir tādi, kuri ikdienā/bieži uzpīpē/iedzer? Un tiešām, atskaitot "to", viņi ir fantastiski cilvēki, draugi no bērna kājas/kolēģi/sporta biedri utt. Varbūt problēma ir pašā cilvēkā, kurš varbūt ietekmējas, bet nespēj nospraust to robežu tieši cik daudz un bieži viņš pats var atslābināties ar ekstrām?

Par tiem sportistiem gribas teikt - talants šūpulī ir ielikts, bet smadzenes nē. (t)
Bet nu labi, katram savs ceļš.

Caloo - sakars? Ja reiz panākumi ir, spēks ir, viss kas vajadzīgs ir - tad kādēļ lai pieaudzis cilvēks nevarētu pats nolemt kā dzīvot bez apkārtējo nosodījuma? ;-) Nesaprotu kāds pamatojums tām replikām par smadzenēm utt. Drīzāk jau ar smadzenēm problēmas tiem, kas pa 20h dienā datorspēles spēlē..

Vai arī citiem vienkārši ir stingrākas robežas. Alkohols un zālīte tomēr man nav pieņemama kā ikdienišķs pasākums. Jā, ir reizes kad sanāk vairākas reizes nedēļā iedzert, vai tas ir aliņš vai vīna glāze, vai pat vienkārši tusiņā kārtīgi piedzerties, bet pēc tam dzeršana vismaz uz 2 nedēļām ir izsvītrota no darāmo lietu saraksta. Vienkārši negribās dzert. Citi var izdzer vīna glāzi katru dienu, es iedzeru divas dienas pēc kārtas vīna glāzi un 3 dienā es nemaz to vīna glāzi nevarēšu piebeigt, jo man viņa sāk šķebināt un tad viņa tur var nostāvēt man degungalā pat nedēļu un ir lielāka iespēja, ka es to vīnu izliešu nekā izdzeršu.
Ja es nelietoju daudz apreibinošus vai uzvedību iespaidojošus līdzekļus, tad es tiešām zinu, ka man nav problēmas ar to lietošanu. Ja es dzertu katru dienu vai vairākas reizes nedēļā patstāvīgi, pat ja mazos daudzumos alkoholu , tad jau tas mani pašu sāktu uztraukt. Pietiekami ir redzēti gadījumi kad sāk ar mazumiņu un beigās nevar cilvēki atrauties no pudeles.
Zālīti es nelietoju, jo es neuzticos avotiem no kurienes tā nāk, ja arī zinātu no kurienes tā nāk, tā pat kā ar alkoholu, tā būtu īpaša gadījuma izklaide.
Lai nu kā, katram savs, es tik pastāstīju par sevi.

Tā skaidra lieta, ka katram ir savs stāsts! Man ir periodiski bijis, kad ļoti ilgu laiku nelietoju alkoholu un neko citu. Ir bijuši periodi, kad nelietoju alkoholu, bet biežāk uzpīpēju utt. Kad ļoti cītīgi sportoju, tad bija ne līdz tam, jo ēdu veselīgi, negribēju izjaukt režīmu ar alkoholu vai munchies :-D Citiem, piemēram, nav munchies. Vai citiem ir tā, ka pēc 2. glāzes jau mieg ciet. Visa sāls, manuprāt, šajā visā ir tāda... ka ja indivīds saprot kā kokrētas lietas/vielas viņu ietekmē un attiecīgi māk sevi nokontrolēt (biežumā, daudzumā, iztērētās naudas ziņā un visādi citādi), tad tur viss ir kārtībā, cik nu kārtībā var būt. Teiksim tā - kārtībā, ņemot vērā to, ka tiek lietotas apreibinošas vielas. Nevienam jau netraucē, ja cilvēks kaut vai 5g kokaīna dienā nošņauc, ja vien tas viņu nepadara par ubagu, parādnieku, nenormālo, slinku, agresīvu, bezrūpīgu utt. Jā, ja cilvēks iekuļas parādos un paliek par agresīvu idiotu dzeršanas vai narkotiku lietošanas dēļ, pietam, biežāk nekā "kam negadās"pieņemami, tad tur jau var un vajag domāt par intervention.

Lai gan pašai pagātnē bija tāds pats pašas izvēlēts "krusts" jānes - t.i. jāsatraucas, kāds draugs būs šajā nedēļas nogalē, domāju, ka mazliet pārsteidzies. Es tomēr kā pēdējo salmiņu vēl būtu izmēģinājusi to ultimātu + piestrādājusi pie kopīgām, pozitīvām izklaidēm nedēļas nogalē (ja reiz tā ļubestība un raksturu saderība tik liela bija).
Izklausās, ka čalim apkārt neīstā kompānija un viņš ir vientuļš. Alkohols šo vientulību iluzori aizmālē. Ja mazliet piestrādātu pie tā, lai jūsu draugu kompānijā rodas pozitīvākas ietekmes (piemēram, atrast kopīgu interešu grupu), iespējams, tas aizstātu to "atslēgšanās" vēlmi. Atrast, kas viņu pašu aizrauj, jo tur arī būtu domubiedri, ar ko veidot jaunas un jēgpilnas draudzības (ja reiz tādu īstu draugu tāpat nemaz nav).
Bet tas tā, tikai spriedelējums no malas, jo saprotu, ka lēmums pieņemts. Ja nemāc nekādas šaubas un pie sevis klusībā neesi sākusi domāt, ka "varbūt tomēr vajadzēja dot kādu iespēju...", tad šis komentārs neko nemainīs. Bet, ja nu tomēr tās šaubīgās domas uzmācas, šis būtu mans ieteikums, kā pamēģināt kaut ko lāpīt ;) Jā, mazliet tas čalis sanāk, ka ar "karotīti jāpabaro", bet nu tā jau mēdz teikt, ka vīrietis ir galva, bet sieviete - kakls, kas to groza. Reizēm ir jāpagriež tie vīrieši pareizajā virzienā, tik vien tās vainas. Bet var jau būt, ka šis nav tas variants, čalis tā arī nekad neiztrakosies un ir neglābjams alkoholiķis ;)

Nē, man ar tādu nebūtu pa ceļam. Nevaru to paskaidrot, bet mani kaitina, ja cilvēkam ir nepieciešams regulāri kaut ko liet iekšā vai šņaukt. Ja tas kļūst par sava veida atkarību, tad vienalga, vai tā ir zālīte, alkohols, datorspēles vai cigaretes.
Un jā, man nebūtu pa ceļam arī ar tādu, kas regulāri (lasi teju katru vakaru) dzer aliņus, sidriņus, uzpīpē zālīti utt. Bet tas laikam tāpēc, ka es zinu pietiekami daudzus vīriešus, kas nedz pīpē, nedz regulāri dzer (iedzer).
Ja Beibei tas nav pieņemami un tas sagādā problēmu, ļoti apsveicami, ka cilvēks māk nogriezt kā ar nazi, bet cerams, ka nepadosies un neļausies puņķainiem solījumiem

Problēma nevis ir tad kad rodas parādi un citas blakus parādības (tās jau ir sekas), problēma sākas tad kad nevari pateikt vairs nē un aizvien biežāk un biežāk jūti velmi pēc iedzeršanas kura nepāriet. Tāpēc tas teksts par atslābšanu pēc darba mani uztrauktu, jo es to pati esmu redzējusi, kā no pilnīgi normāla alko lietošanas daudzuma (ar saviem atsevišķajiem pārspīlējumiem), cilvēks lēnām sāk dzert katru vakaru. Sākumā vienu aliņu, tad divus aliņus, tad trīs, līdz beigās tas cilvēks katru vakaru sāk dzert 4-5 aliņus un vel skrien uz veikalu pēdējās minūtēs pēc vel viena aliņa. Un jā, vienīgais attaisnojums kurš bija ir tāds, ka grib atpūsties pēc darba. Kāpēc nevar atpūsties tikai ar to vienu aliņu vai varbūt ieiet vannā un savādāk pavadīt vakarus?

Miss Joker - piekrītu! Es laikam to neredzu kā milzu problēmu, jo pašai nekad nav bijusis ne grūti ne neiespējami pateikt nē jebkurā brīdī, jebkurā dienā, situācijā. Tādēļ arī grūti iztēloties kā ir tad, kad tu pamosties un jau domā par to, ka vajadzētu iedzert vai iešņaukt/uzpīpēt. Citiem ir tā, ka tikko mazs stress, tā jāskrien un jāpīpē vai jākož. Tādēļ arī saku, ka viss ir ok līdz brīdim, kad cilvēkam šīs izdarības sāk sagādāt tiešām kaut kādas reālas problēmas vai ar naudu, vai tā ir neiešana uz darbu/skolu utt. Bet nu paskaties apkārt... mūsdienās katram 2.cilvēkam ir stresi tad par naudu, tad darbs, tad ģimenes dzīve, veselības vai vēl kas. Visiem ir kaut kādas problēmas! Un kas ir vieglākais risinājums? Apreibināties... Skumji, bet tā ir!

Nevienam jau netraucē, ja cilvēks kaut vai 5g kokaīna dienā nošņauc, ja vien tas viņu nepadara par ubagu, parādnieku, nenormālo, slinku, agresīvu, bezrūpīgu utt.

Mani tas noteikti traucētu, tāpēc noteikti attiecības ar tādu cilvēku pārtrauktu. Vienalga vai romantiskas, draudzīgas vai vēl nez kādas.

Un kas ir vieglākais risinājums? Apreibināties... Skumji, bet tā ir!

Tā tas ir, diemžēl piekopjot biežāk šādu dzīves veidu kur mēs izvēlamies katru vakaru relaksēties apreibinoties mūs tomēr ietekmē, jo mēdzam zaudēt iztēli kā savādāk relaksēties. Idejas jau varbūt pat ir, bet lūk tā pudele ir tik viegli sasniedzama, ka pat neizmantojam citas iespējas tā paša slinkuma pēc.