Man īstenībā arī svētki sagādā galvassāpes. Mēs ar vīru esam drusku Grinči, bet tā kā ir draugi, ģimenes, tad kaut kas ir jādara, kaut vai tās pašas dāvanas jāsagādā, tikai viņš nez kāpēc ir iedomājies, ka man patīk domāt, meklēt, ņemties. Tas pats ar rotājumiem, laikam būs egle, viņš saka, ka vajadzētu rotājumus, es saku, lai nopērk veikalā kādus, viņš saka, ka nezina, kādus, es saku, ka droši vien apaļus bumbuļus, viņš saka, ka nemāk nopirkt. Viss. Saruna galā, es braucu pirkt rotājumus. Un tā ir ar daudziem sīkumiem attiecībā uz svētkiem, viņam šķiet, ka man tas patīk, ka man to vajadzētu darīt un, ka viņa uzdevums ir tikai vēlēties un atgādināt.
Lielās lietas-jā, viņš var izdarīt, tādi sīki vai kaitinoši darbi ir uz maniem pleciem.