Vajag padomu.

Varu uzklausīt :)

man arí pagaidám nav ko darít, varu palídzét ar padomu

Kas vainas publiskai situācijas ķidāšanai? Tas te visiem ļoti labi padodas.

es arī gribu :D

Uzklausīšu :)

Es arī par publisku ķidāšanu, tā pat visi anonīmi. Bet nu arī esmu gatava privāti uzklausīt :D

Droši raksti ja nebaidies :D :)

Meitenes, publiski nodēvēsiet mani par idioti:-/ Bet, ko nu tur...
Kas tikai te nav bijis:-D Varu jau arī izstāstīt...

Nu iespējams tava rīcība bija idiotiska, bet publiski teiktu to pašu ko privāti :D

Privāti jau arī var nolamāt...:-D Stāsti nu! Centīsimies būt maigas savos izteikumos... :-P

Tad drukā tepat! Tavu adresi nezinam,vismaz es noteikti ne:-D

Droši :-)

vari man arī iekopī-peistot.

Raksti vien publiski ;) mani arī ieintriģēja

Nu situācijā esmu iekūlusies dīvainā. Ir tā, ka ģimenes atbalsta nav, nav neviens uz ko paļauties, visi mani uzmeta. Dzīvojos es tā viena pati Rīgā, studēju un strādāju.
Vientulība beidz nost, ar uzticēšanos cilvēkiem un iedraudzēšanos spoži neveicas.
Tad pie apvāršņa ir viens puisis 25 gadi viņam, man ir 19. Sarakstāmies jau vairākus mēnešus, pēdējos divus katru dienu. Daudz man ir visā palīdzējis ar labiem padomiem un morālo atbalstu. Cilvēks jauks, bet nekā kopīga mums nav, sarunas īsti dzīvē nevedas. Es esmu humanitārais cilvēks vēl, viņš eksaktais.
Es vēl savos gados un no laukiem nākusi nevaru aizvilkt līdz viņa līmenim, ir laikam pārāk liela gadu un brieduma starpība.
Tātad, loģiski kā savu meiteni mani neredz, bet piedāvā draudzību. Labi, vienkārši draugs man arī noderētu, bet nesanāk viņam normāli ar mani draudzēties, sarunās visu laiku pavēlākas uz neķītrībām.
Vēl jau man tikai labu, tam ticu. Ir arī godīgs, nekad neko netika solījis. Jau no sākuma pateica, ka neko nopietnu ar mani neredz. Bet kaut kā turpināju ar viņu sazināties, pārāk pieradusi esmu, un vienīgais cilvēks, kas par mani interesējas:-/
Pēdējā mēneša laikā satikāmies vismaz vienu reizi nedēļā. Sarunājam jau kuro reizi, ka būsim tikai draugi, bet viņam nesanāk. Īsti mani līdz galam negrib, bet normāli palaist vaļā arī nē.
Labrīti un labunaktis, mīļvārdiņi, ziņas pa dienu regulāri, šķietamas rūpes, bet neaizmirst atgādināt, ka gādā par to, lai veltīgi nesamīlos, jo negribot mani sāpināt.

Vientulība mani grauž visvairāk, pārāk daudz atdodu un piedodu:-/
Es nesaku, ka viņu gribu sev, zinu, ka nav ko man viņam līdzvērtīgu pretī sniegt. Un gribu, lai viņš ir laimīgs, atrod savu īsto.
Bet sanāk, ka es esmu pagaidu variants, kamēr tā īstā nav uzpeldējusi. Īsti neaizrauj, bet laiku pakavēt ar mani var. Tā apziņa nav forša.

Ieteikums? Izbaudi! Vnk neieciklējies, nedomā daudz, neanalizē.. Pļāpā, smejies, jūties brīvi un nepiespiesti. Nav visam jāmeklē kaut kāds izskaidrojums vai jēga. Citreiz ir vnk labi, ja ir kāds blakus; kāds, kuram nav gluži par tevi viss vienalga. ;-)

Iespējams,ka jūs abi esat līdzīgās situācijās - vientuļi, un ir patīkama tā sajūta, ka kaut kādā līmenī kādam esi vajadzīgs (tas pat arlabunakti, labrīt). Tu domā par viņu, bet arī Tev pašai, ja tomēr uzradīsies īstais, aizskriesi. Tā kā - neuzskati sevi par pagaidu variantu, bet izbaudi momentus. Vieta tukša nepaliks nekad ;)

Nu es nesaskatu problēmu. Man ar tā ir bijas - vienkārši labs draugs. Un ar daudziem draugiem atiet neķītrības un kas tik vēl ne (man laikam vienkārši tāda humora izjūta :D), un kā jau labiem draugiem - otrs cilvēks rūp. Bet ne vienmēr vajag attiecības. Vienkārši izbaudi.

Nu a ko, neiemīlies un pārāk nepieķeries, un viss būs OK.
.
Un zini ko, humanitārie un eksaktie nav nesavienojami tēli no dažādām planētām, es, piemēram, neesmu ne viens ne otrs (padodas viss kas, gan matemātika, gan valodas), un atļaujos eksistēt.
.
Arī "jauniņa" un vēl trakāk - "no laukiem" nebūt nepadara tevi par mazvērtīgu kājslauķīti, kam nav nekā, ko 25-gadīgam "rīdziniekam" "līdzvērtīgu pretim sniegt". Tava kompānija, un vēl jo vairāk - draudzība - noteikti ir lieliskas lietas, ko sniegt!
.
Dumja skuķīša iespaidu tavi teksti neatstāj, to, ka cīnījies ar ģimenes problēmām atceros (bet tā nav tava vaina), no "jauniņa" tu agri vai vēlu izaugsi.
.
Neredzu problēmu draudzēties savtīgos nolūkos - lai nejustos vientuļa. Attiecībām atradīsies cits, kam tu nebūsi pagaidu variants. Neļauj sevi sāpināt, un izmanto iespēju nejusties vientuļa.