nauda un mamma

Nosūtīju tev vēstuli :-)

To, ka Tu mācies budžetā, Tu pati esi nopelnījusi ar savu darbu, ar SAVU ieguldījumu! Kur tad tagad paliks tā izglītības nauda!
es 100% uzskatu, ka tā nauda pienākas Tev

Tas, ka viņai tagad tā vecāku krātā nauda automātiski pienākas gan ir lielākais absurds, ko te var izlasīt.
Bet ģimenes attieksme, protams, nav normāla. Parunā vēlreiz vai pēc mācībām kad jau sāksi strādāt, vai centies nopelnīt papildus, ja rodas izdevības, un nokārtosi pati tālāk ar saviem spēkiem, ja šobrīd nav citu variantu.

Kam negadās, nu labi aplaucējās. Man arī vēl ir retas no tā, kā bērnībā tēvs uzlēja verdošu ūdeni (man gan bija neuzmanības gadijums, pati skrēju kā negudra). Bet no pirmās reizes vajadzēja mācīties, otreiz bērnu vienu bez uzraudzības!!
Varbūt mātei pašai ir kādi kompleksi par savu izskatu, ko nespēj labot, tādēļ arī neuzskata, ka tev būtu nepieciešams labot. Diemžēl ne visi vecāki ir saprotoši un saprātīgi domājoši.
Es tavā vietā naudu neprasītu, bet krātu pati. Jā, paietu ilgāks laiks, bet tomēr. Sava nauda un viņa neko nevarētu padarīt. Stipendija, kaut kādi darbiņi piektdienas vakaros, brīvdienās, pa vasaru.

EvelinaAnna, man tiešām Tevis žēl - mātes neuzmanības dēļ esi guvusi traumas un māte vēl brauc augumā un atsakās palīdzēt. Ok, es nezinu kādas jums attiecības kopumā, bet es zinu, ka, ja es kādam būtu kaut ko nodarījusi, kaut vai netieši - es darītu visu iespējamo, lai to situāciju kaut kā vērstu par labu. Man ģimenē vienkārši tā ir ieaudzināts. Tētis reiz uzbrauca sievietei uz gājēju pārejas - bet pie sarkanās gaismas, jo sieviete skrēja pēdējā brīdī pāri, kad jau dega sarkanais. Par vainīgu atzina pašu sievieti, bet tētis tik un tā brauca vairākas reizes pie viņas uz slimnīcu un mamma pat pirka kaut kādus našķus, lai ved tai sievietei.
Es laikam Tavā vietā atkārtoti nemēģinātu prasīt, bet pēc iespējas ātrāk censtos kļūt patstāvīga (atrast darbu) un kontaktu ar māti samazinātu līdz minimumam. Viena lieta ir, ja mamma teiktu, ka ļoti gribētu palīdzēt, bet finansiāli nevar atļauties, bet cita lieta, ka nauda viņai ir, bet viņa ne tikai nedod, bet vēl paņirgājas, ka meita cepas par sīkumiem. (e)

freya,nu kā..Mamma izgāja no virtuves,es paliku tur spēlēt...Aizspēlējos un man virsū uzkrita tējkanna ar karsto ūdeni..Vēl pēc dažiem gadiem,man uz kājas uzkrita karsts gludeklis...Mamma aizgāja runāt pa telefonu,es parāvu vadu un viss-gludeklis uz kājas(t)

Ieteiktu padomāt par to, ka lāzerprocedūras (pieļauju, ka tieši tās izmantosi rētu likvidēšanai) var arī nesniegt vēlamo rezultātu. Attiecīgi, kompleksi paliks un būs iztērēta nauda.

EvelinaAnna, kā Tu applaucējies? Vai tajā brīsī Tevi pieskatīja mamma?

labi, ja rétas bútu uz sejas, kakla, plaukstám. bet rétas ir uz kájám, kad vajag var noslépt. bús nauda, uztaisísi operáciju

es ieteiktu pabeigt studét, sákt strádát un pashai par savu naudu uzlabot savu árieni. mammai liekas, ka tas ir nieks, tev né. nauda ir mammas ar to mamma var darít ko grib. ést tev ir ko, nauda dzívoshanai ir??ja já, tad viss ok, vecáki tevi nodroshina. vecákiem nav jánodroshina visi bérna untumi ípashi ja bérnam jau 20 gadi... man bútu kauns 20 gados prasít vecákiem naudu...

Parunāju ar mammu un viņa pateicā nē,jo negrib,lai es tērēju naudu niekam:'-(:'-(

Man arī ir vecas(vismaz 10 gadus vecas) rētas, drīzāk interesē kādu metodi esi atradusi to noņemšanai.
Bet ja par tēmu - tad atrodi īsto brīdi, īstos vārdus, īsto priekšlikumu un kompromisu. Un kad viņa tevi atšuj izvēlēties nākamās taktikas :D un gan jau sanāks.

kuras es dabūju vēl bērnībā,kad man virsū uzkrita tejkanna ar karsto ūdeni

ārprāts, mamma par šo nemaz pati nejūtās vainīga?

Varbūt tās naudas vairāk nav,, tādēļ negrib dot, jo nav ko dot.
Tas, protams, ir tikai pieņēmums..
Es laikam būtu tik riebīga, ka mammai pateiktu, ka pati nepieskatīja mani tā, kā vajag, ka uzlija virsū ūdens, tādēļ arī viņai būtu jāparūpējas par to operāciju.

Man visu dzīvi būtu vainas apziņa par to, ka neesmu varējusi nosargāt savu bērnu no tādas nelaimes. Es iedotu bērnam, nē es pati bērnam noorganizētu operāciju, lai tikai būtu viss kārtībā.
Kā var nosaukt aplaucētu rētu par sīkumu? Liela vai maza rēta, bet tā ir rēta un tas ir noticis mātes neuzmanības dēļ. Un tagad bērnam nav jācieš no tā.

Mierīgi aprunājies ar mammu, pastāsti kā ir, pastāsti, ka gribi saglabāt budžeta vietu, tāpēc laika strādāt nav. Lai izpalīdz. Kaut vai, piem., pusi no tās maksas, kas būtu par skolu jāmaksā, iedod Tev operācijai - nav tak Tava vaina, ka esi budžetā un strādā pie savas izglītības!
Es savu budžeta vietu pakāsu papildus skolai rukājot pilnas slodzes darbu.. Beigās tomēr neizdevās saglabāt abus, paliku pie mācībām, atteicos no darba. To, ko saņēmu uz rokas tajos mēnešos, +/- arī vecāki samaksāja par skolu tajā semestrī, jēga?! :D
Loģiski izstāstot un pamatojot, un noturot budžeta vietu, neredzu iemeslu, kāpēc lai vecāki Tevi neatbalstītu..

Autore jau necērt kāju pie zemes un nebļauj: bet man pienākas! Manuprāt, ir pilnīgi normāli pieklājīgi to naudu palūgt. Un īstenībā tikpat normāli no mammas puses ir pieklājīgi atteikt. Kas tur tāds?

Ar mammu ir tāpat kā ar priekšnieku - tu vai nu vari paprasīt naudu, vai nevari. Ja nevari paprasīt, krāj pati. Es breketēm sakrāju pati, uzliku, nostaigāju, noņēmu, esmu laimīga.
Nu un, ka bļaus? Pabļaus, nogurs, apklusīs. Ja neiedos naudu, zināsi, ka jākrāj pašai.
Bet vispār man šķiet ļoti egoistiska situācija, kad kontā stāv nauda, kuras izmantošanai nav konkrēta mērķa, bet tuvam cilvēkam ir vajadzība (reāla vai izdomāta, vienalga), bet tā nauda tai vajadzībai netiek novirzīta. Nav jau runa par ziedošanu svešam cilvēkam.
Man arī stāv kontā nauda, ja mana mamma palūgtu man naudu, jo grib visā dzīvoklī nokrāsot melnas sienas un griestus, jo tas viņu darītu laimīgu - es iedotu.

nauda nav tava par spīti tam, ka krāta tika tavām vajadzībām. no kādas naudas tad tu tagad dzīvo, ja nestrādā? mamma taču dod, vai ne? un man arī negribas ticēt, ka ar tām rētām tiešām ir tik traki.
un esmu 100% pārliecināta, ka strādāt tu nevis nevari, bet negribi.

Ja viņa negrib naudu dot tāpat vien, tad piedāvā viņai Tev aizdot - atdosi, kad sāksi pelnīt.
Ja tas ir principiāli - nedot tev to naudu, nu tad laikam nekādi arī neieskaidrosi cilvēkam.

Es tomēr iesaku ar mammu parunāt (nav jau varianti) :)
Es nezinu, kāds jums ir kontakts ikdienā citos jautājumos.. bet centies satuvināties, saorganizē mammas-meitas vakaru :) Iespējams, uz sirsnīgu sarunu fona, varēsi pacelt arī mierīgā garā šo sasāpējušo jautājumu :)