nauda un mamma

Vienkārši pateikt kā ir, ka esi jau pietiekami pieaugusi, lai izlemtu pati vai vajag operāciju vai nevajag.
Sarunājiet, ka naudu par operāciju atdosi tad, kad sāksi pelnīt pati.

Varbūt tomēr vari uz pusēm? Pusi sapelnīt pati, pusi palūgt no tās naudas? Pa vasarām strādāt?

Kurā pusē ir tēvs? Mammasprāt, tev vajadzētu lepoties ar kaut ko, kas bojā tavu izskatu?

Tu stulba esi? Es tavas mammas vietā neko nedotu! Sāc strādāt un pati sakrāj, nevis par tādiem niekiem domā!

AshesToAshes,tēvs jau sen nedzīvo kopā ar mums un pat nekomunicējām:-/Un pēc mamas loģikas-es taisu drāmu no visa.It kā miljoni cilvēku dzīvo ar rētām un es uzvedos kā mazs bērns,kurš grib konfekti un viss(t)(t)(t)(t)

Jā, miljoni cilvēku dzīvo ar rētām. Nekur gan nav teikts, ka šie miljoni nejustos labāk BEZ rētām.
.
Ja normāli izrunaties nesanaks, nu ta neko. Tas, ka nauda viņai ir, un pat tas, ka krajusi bija tavai izglītibai, principa nekadi nepalielina tavas tiesibas uz so summu.

Johaidī, kas tā par māti, kura ļauj bērnam rētainam staigāt, kamēr kontā nauda stāv(t) It sevišķi, ja bērnībā pati nav pieskatījusi un ļāvusi applaucēties...
Ja to naudu atlika Tev, tad noteikti paprasi operācijai, bet varbūt labāk sāc ar tēvu, ja viņš ir normālākas dabas.

Ou, tagad pamanīju, ka tēvs nav in the picture. Žēl. Māte izklausās ne visai riktīga - ir starpība, vai bērns kautrējas, piemēram, par vasarraibumiem, vai par nelaimīgi iegūtām rētām. Otrs variants ir labojams un to vajag darīt.

Lai vai ko es kādreiz krātu savai meitai izglītībai, ja viņai kaut kas tāds - kā rētas - traucētu dzīvot, es noteikti atbalstītu, jo man būtu svarīgi, lai viņa ir laimīga IKDIENĀ, nevis, ka visu laiku viņai jāmocas kompleksos. Tas ir nežēlīgi un egoistiski - ja vecāks var palīdzēt, bet nepalīdz un pilnīgi neņem galvā bērna viedokli.
Es saprotu, ka Tu viņai visu mūžu būsi bērns, bet IR jārespektē bērna viedoklis, tikai tā var izaudzināt normālu pieaugušo ar pašcieņu un bez mazvērtības kompleksiem.
Vēl jo vairāk, - ja negadījums noticis bērnībā, es kā mamma jūtos atbildīga par visu, kas ar manu bērnu notiek, un, ja viņai kāda iemesla dēļ rodas rētas, kas piedevām traucē dzīvot, tad es uzskatītu par savu PIENĀKUMU veikt nepieciešamās operācijas vai procedūras utt, lai rētas mazinātu. Jo bērns tak līdz 18 gadiem manā ATBILDĪBĀ - viss, ne jau tikai izglītība vai manis iedomātie mērķi bērnam.
Patiesībā es Tev ieteiktu paanalizēt savas mātes raksturu un iemeslus, kāpēc tēvs vairs nav ar jums. Viņa izklausās egoistiska un tāda, kas neņem vērā citu viedokļus un ignorē citu jūtas.

+++ To, ka Tu mācies budžetā, Tu pati esi nopelnījusi ar savu darbu, ar SAVU ieguldījumu! Kur tad tagad paliks tā izglītības nauda!
Nē, es 100% uzskatu, ka tā nauda pienākas Tev, nesaprotu ar kādu mērķi tagad Tava māte sēž uz naudas, kas var padarīt bērnu laimīgu. Runā ar viņu. Un runā STINGRI. Neļauj viņai ar savu bļaušanu Tevi iebiedēt.

Es tomēr iesaku ar mammu parunāt (nav jau varianti) :)
Es nezinu, kāds jums ir kontakts ikdienā citos jautājumos.. bet centies satuvināties, saorganizē mammas-meitas vakaru :) Iespējams, uz sirsnīgu sarunu fona, varēsi pacelt arī mierīgā garā šo sasāpējušo jautājumu :)

Ja viņa negrib naudu dot tāpat vien, tad piedāvā viņai Tev aizdot - atdosi, kad sāksi pelnīt.
Ja tas ir principiāli - nedot tev to naudu, nu tad laikam nekādi arī neieskaidrosi cilvēkam.

nauda nav tava par spīti tam, ka krāta tika tavām vajadzībām. no kādas naudas tad tu tagad dzīvo, ja nestrādā? mamma taču dod, vai ne? un man arī negribas ticēt, ka ar tām rētām tiešām ir tik traki.
un esmu 100% pārliecināta, ka strādāt tu nevis nevari, bet negribi.

Ar mammu ir tāpat kā ar priekšnieku - tu vai nu vari paprasīt naudu, vai nevari. Ja nevari paprasīt, krāj pati. Es breketēm sakrāju pati, uzliku, nostaigāju, noņēmu, esmu laimīga.
Nu un, ka bļaus? Pabļaus, nogurs, apklusīs. Ja neiedos naudu, zināsi, ka jākrāj pašai.
Bet vispār man šķiet ļoti egoistiska situācija, kad kontā stāv nauda, kuras izmantošanai nav konkrēta mērķa, bet tuvam cilvēkam ir vajadzība (reāla vai izdomāta, vienalga), bet tā nauda tai vajadzībai netiek novirzīta. Nav jau runa par ziedošanu svešam cilvēkam.
Man arī stāv kontā nauda, ja mana mamma palūgtu man naudu, jo grib visā dzīvoklī nokrāsot melnas sienas un griestus, jo tas viņu darītu laimīgu - es iedotu.

Autore jau necērt kāju pie zemes un nebļauj: bet man pienākas! Manuprāt, ir pilnīgi normāli pieklājīgi to naudu palūgt. Un īstenībā tikpat normāli no mammas puses ir pieklājīgi atteikt. Kas tur tāds?

Mierīgi aprunājies ar mammu, pastāsti kā ir, pastāsti, ka gribi saglabāt budžeta vietu, tāpēc laika strādāt nav. Lai izpalīdz. Kaut vai, piem., pusi no tās maksas, kas būtu par skolu jāmaksā, iedod Tev operācijai - nav tak Tava vaina, ka esi budžetā un strādā pie savas izglītības!
Es savu budžeta vietu pakāsu papildus skolai rukājot pilnas slodzes darbu.. Beigās tomēr neizdevās saglabāt abus, paliku pie mācībām, atteicos no darba. To, ko saņēmu uz rokas tajos mēnešos, +/- arī vecāki samaksāja par skolu tajā semestrī, jēga?! :D
Loģiski izstāstot un pamatojot, un noturot budžeta vietu, neredzu iemeslu, kāpēc lai vecāki Tevi neatbalstītu..

Man visu dzīvi būtu vainas apziņa par to, ka neesmu varējusi nosargāt savu bērnu no tādas nelaimes. Es iedotu bērnam, nē es pati bērnam noorganizētu operāciju, lai tikai būtu viss kārtībā.
Kā var nosaukt aplaucētu rētu par sīkumu? Liela vai maza rēta, bet tā ir rēta un tas ir noticis mātes neuzmanības dēļ. Un tagad bērnam nav jācieš no tā.

Varbūt tās naudas vairāk nav,, tādēļ negrib dot, jo nav ko dot.
Tas, protams, ir tikai pieņēmums..
Es laikam būtu tik riebīga, ka mammai pateiktu, ka pati nepieskatīja mani tā, kā vajag, ka uzlija virsū ūdens, tādēļ arī viņai būtu jāparūpējas par to operāciju.

kuras es dabūju vēl bērnībā,kad man virsū uzkrita tejkanna ar karsto ūdeni

ārprāts, mamma par šo nemaz pati nejūtās vainīga?

Man arī ir vecas(vismaz 10 gadus vecas) rētas, drīzāk interesē kādu metodi esi atradusi to noņemšanai.
Bet ja par tēmu - tad atrodi īsto brīdi, īstos vārdus, īsto priekšlikumu un kompromisu. Un kad viņa tevi atšuj izvēlēties nākamās taktikas :D un gan jau sanāks.