Suudziibas - jauns trends?

tik traki ar mani nav, bet es esmu gatava cīnīties par savu taisnību, ja, piemēram, netiek izsniegts čeks vai cilvēks, kam jākontaktējas ar klientiem, nerunā latviski. DIEMŽĒL tā arvien notiek :( un man riebjās un esmu zvanījusi darba inspekcijai, lai gan nezinu, vai tam ir bijuši rezultāti. bet nu nevar administratore, taksists, oficiants runāt krieviski un cerēt, ka es nomainīšu valodu, lai mēs abi saprastos.

Sanāca nedaudz pabūt apkalpošanas sfērā Anglijā. Tas gan bija 6 gadus atpakaļ. Un jā, piekrītu tam, ka cilvēki tur sūdzas. Man nekad nebija iebildumi pret sūdzībām, kas bija pamatotas- uzreiz atvainojāmies un piedāvājām vietā vai atlaidi utt.
Bet reizēm sūdzības ir ļoti muļķīgas un ar mērķi atgūt naudu. Atceros vienreiz kliente atnāca ar pabeigtu, gandrīz tukšu ēdiena šķīvi un norādīja, ka tur ir mats. Protams uzreiz atvainojāmies un naudu atgriezām pilnībā. Tikai pēc tam likās aizdomīgi, ka viņa ēdienu ar matu tik daudz apēda. Paskatoties kamerās varējām skaisti redzēt kā viņa beidzot ēšanu skaisti izrauj sev matu un ieliek šķīvī. :-D Tā kā diemžēl pretīmnākoša attieksme no kompānijas ir arī brīvbiļete profesionāliem sūdzamniekiem naudas taupītājiem

Es nebaidos izteikt sūdzību, ja tā ir pamatota. Ēdiens jāgaida stundu solīto 20 minūšu vietā, tiek atnests auksts vai pārsālīts, kā citādi neēdams, ja mani apkalpo rupji vai kā citādi liek justies slikti, saņemot konkrēto pakalpojumu. Tiesa gan, neesmu no cilvēkiem, kas gaida atlaidi vai iespēju nekasāt vispār, es gaidu problēmas risinājumu, jo atnācu pēc pakalpojuma, un to arī vēlos dabūt. Latvijā cilvēki apkalpojošajā sfērā visbiežāk ir tiešām rupji, nekompetenti vai vienkārši - vienaldzīgi. Nav bieži gadījies sūdzēties par ēdiena kvalitāti, piemēram, bet par burkšķošo viesmīli gan, kuram ir šaaaaaausmīgs apgrūtinājums atbildēt uz manu jautājumu. Par to gan nekautrējos sūdzēties - pati strādāju ar klientiem un vienmēr cenšos tos apkalpot visaugstākajā līmenī, un pretī sagaidu to pašu.

Sveikas meitenes, vai Jūs būtu tik mīļas un palīdzētu man, ziedojot pāris minūtes sava laika, lai aizpildītu nelielu anketu: https://www.surveymonkey.com/r/GC952M5

Par ēdienu es laikam ne reizi neesmu sūdzējusies. Neuzskatu, ka mazā lauku kafeinīcā būtu jādusmojas uz vienīgo pārdevēju-pavāri, ka ātrumā ko sajaukusi, bet normālā iestādē tomēr attieksme arī ir attiecīgas kvalitātes. Pārsvarā... Vienīgais Timā Mintā man skābas burkas vietā uztaisīja saldu, bet nu labi, tur vairāk neeju.
Vienīgā reize, kad uztaisīju cepienu bija, ka MAdaras šampūns manus blondos matus nokrāsoja rudus. Visu cieņu Madaras kolektīvam - bija ļoti atsaucīgi, momentāli ar mani sazinājās, palūdza atgriezt šampūnu izpētei un izsniedza smukas summas dāvanu karti. Pēc divām nedēļām mati atkal bija blondi :-D

Tas gan nebija restorānā, bet gan kafejnīcā, kurā ierados paēst launagu.
Nopirku dažus rullīšus, neatceros tikai, kādus.
Ēdu un skatos, ka tur ir mats.
Baigi sūdzēties negāju, bet pie personāla klusītēm piegāju, lai citi apmeklētāji nedzird. Apmainīja.
Es varētu turpināt ēst, ja ēdienā ir mans mats- izvilktu un viss, bet, ja cita cilvēka mats- nē, man slikta dūša paliek.

Es, protams, izlasīju tālāk, bet tas pats sākums likās ļoti smieklīgs. ;d

Es dziivoju Londonaa jau 6 gadus , 4 no tiem restoraanaa

:D

Es ilgus gadus kautrējos sūdzēties, bet tagad esmu to pasākusi darīt arī pie vismazākā iemesla, ja laiks ļauj. Sūdzības ir uzņēmuma iespēja uzlabot sava sniegtā pakalpojuma kvalitāti. Sūdzoties, neuzskatu sevi par ļauno raganu, bet gan par palīgu, kas pasaka, kas ir ne tā. Piebildīšu, ka spēju pozitīvi pieņemt uz sevi vērsto pamatoto (!) kritiku un mainīt savu attieksmi.
Esmu sūdzējusies par apkalpošanas kvalitāti, piemēram, kad personāls pret mani ir bijis rupjš, neiecietīgs. Nekad neesmu sūdzējusies par ēdieniem, dzērieniem, nagu formu un krāsu, jo tas ir gaumes jautājums un man gabals nenokritīs.
Labs piemērs Latvijā ir Swedbank. Esmu Swedbank kliente vairāk kā 10 gadus, pirms 10 gadiem šī iestāde līdzinājās zobārsta apmeklējumam, tur bija nepatīkami atrasties. Pašlaik Swedbank apmeklējums tiešām ir chill, ieej darba dienas vidū kādā filiālē un jūties atpūties. Ir kafijas automāts, ir laipna apkalpošana.

Nedzīvoju LV un ārpus mājas ēdu bieži, ļoti reti ir tāda diena kad visas maltītes ieturu mājās. Ir sanākušas pāris reizes kad nācies sūdzēties gan par ēdiena kvalitāti, gan apkalpošanu... tas gan nav bieži... varbūt 1x no 100...
Šim jautājumam cenšos pieiet ar veselo saprātu, bet viena lieta ko esmu ievērojusi, un kas dramatiski krīt acīs, ir LV viesmīļu burkšķēšana... tā vietā lai uzklausītu problēmu, atvainotos un meklētu risinājumu..... mēģina runāt pretīm, taisnoties, burkšķēt un vēl beigās apvainoties par to ka kaut kas ir aizrādīts...Esmu ceļojusi ļoti daudz Rietumeiropas un Skandināvijas valstīs.... jūtu ļoti lielu atšķirību... pēdējos gados Rīgas restorāni ir manāmi auguši, bet tik un tā gadās pa kādam burkšķim...
Nekad nesūdzos bez pamata, bet ir bijis tā ka ēdienu sūtu atpakaļ, jo tas bijis sliktas kvalitātes, auksts vai satur kādu sastāvdaļu par kuru esmu pārjautājusi un ticis apgalvots ka to nesatur... Nepiekrītu uzskatam ka sūdzēties var tikai super dārgos restorānos. Ir normas kas jāievēro, neatkarīgi no ēstuves kategorijas.... Protams, prasības atšķiras un McDonaldā nesūdzēšos pat to ka, piemēram, gaļa bija piedegusi un salāti nebija pirmā svaiguma, bet ja tas būs 30-40€ steiks restorānā, tad sūdzēšos gan... Ja burgerī atradīšu matus, tad sūdzēšos arī Maķītī....
Sūdzība nenozīmē to ka vēlos atlaidi vai kādu "freebie", dažreiz tas vienkārši nozīmē to, ka gadījusies kāda kļūme...piemēram, šovasar sūtīju atpakaļ jūras gliemežus kam bija aizdomīgs aromāts un garša...no nesvaigu jūras velšu ēšanas var dabūt smagu saindēšanos, nevēlējos riskēt....:-D.... arī ieskābušu vīnu, pirms pudeles atvēršanas, neviens nevar paredzēt....

Es domāju ka tā lielākoties ir izlaistība un neaudzinātība. Tāpat kā preču stiepšana atpakaļ uz veikaliem, jo kaut kas neiepatikās, sāka berzt, spiest, izrādijās par mazu, par lielu vai citā krāsā.
Es piekrītu, ka var sūdzēties par apkalpošanas kvalitāti ja tā ir zem jebkuras kritikas, kā piemēram NordicBelle minētajā gadijumā, plūgt atnest jaunu edienu vai dzērienu, ja iepriekšējais atnests auksts, negatavs vai kā citādi apšaubāms. Bet sudzēties jo negaršo? Tas ir stulbi!

Es arī domāju, ka angļi ir baigie sūdzambībeles, bet nu ar to viņi ir panākuši izcilu servisu dažādās nozarēs savā valstī. Es kādreiz strādāju viesnīcas recepcijā kūrortvalstī, kur galvenie klienti bija tieši angļi. Grūti nabadziņiem gāja, viņu ekspektācijas ir tiešām augstas, bet maksāt nav gatavi, sūdzējās par visām iespējamām un neiespējamām lietām, uzsverot, ka UK redz darot tā un šitā.
Pati esmu laikam jau intravertā latviete, nesūdzos, vienkārši vairs neeeju uz to iestādi, kur nepatika. Divreiz tik paprasīju viesnīcā, lai nomaina istabiņu, jo bija netīrs un nesakopts. Restorānos daudzreiz ir bijis, ka man negaršo, uzskatu to par savu problēmu un maksāju pilnu cenu. Veikalos drēbes nekad neesmu nesusi atpakaļ, pat samainīt izmērus nē, ja jau uzvilku, uzskatu to par lietotu, pie tam es uzreiz nogriežu birkas.

Bez iemesla es nesūdzos, jo ir jāsprot ka katrs Restorāns pasniedz vienu un to pašu ēdienu savādāk. Ne tā kā tu mājās gatavo vai tavs iecīnitais pavārs. Gandrīz jebkuram ēdienam ir dažādas gatavošanas nianses...
Esmu nemaksajusi naudu par ēdienu, jo bija pārak ilgi jāgaida.
Un par aukstu asiņaino steiku.

Anglijā jau vispār cilvēki ir nenormāli izlaisti un sūdzas par visu iespējamo :-D Es arī savulaik tur strādāju klientu apkalpošanas jomā un ar šo "esmu pelnījis visu par brīvu" attieksmi saskāros diezgan bieži. Restorānos atliek pateikt, ka vīns ir pārāk sauss, ēdiens nav pietiekoši karsts vai tur iekšā ir bijis mats (kas pilnīgi noteikti var arī nebūt taisnība), lai dabūtu labu atlaidi un vēl personāla atvainošanos visa vakara garumā. Latvijā tomēr cilvēki uz to visu skatās kritiskāk un bieži vien, lai arī nav līdz galam apmierināti, neko nesaka. Ir, protams, mūžam neapmierinātie rūgumpodi, kas nekaunas publiski lamāties un visādi citādi pierādīt savu taisnību, bet kopumā mūsu introvertā daba tik tālu vēl nav ļāvusi aiziet.

Man ļoti, ļoti sen nav bijis tā, ka kaut kas nebūtu bijis kārtībā ar ēdienu. Attieksme toties ir cita lieta - LV ir pāris reizes gadījies iet rāties par attieksmi, bet neko vairāk par lētiem attaisnojumiem atpakaļ neesmu saņēmusi. Vistrakāk bija, kad man bija tiešām svarīgs pasākums ar ~10 cilvēkiem un tā dēļ es šajā restorānā iegriezos vairākkārt - rezervēju galdu, pēc tam biju atrast citu galdu laukā, jo tajā laikā bija ļoti silti un izlēmām vakariņot laukā. Es vairākkārt vaicāju vai viņiem ir ērtāk, ja es iepriekšpasūtītu ēdienu, bet man teica, ka 10 cilvēkiem būs ok ēst ala cartè un lai es ne par ko nesatraucos, viņi visu noorganizēs. Stundu pirms pasākuma man vēl zvanīja, lai apstiprinātu, ka mēs būsim. Kad mēs ieradāmies, tad galdu nebija, tos mums nācās sastumt pašiem. Ēdienu gaidījām 2(!) stundas, jo virtuvē bija tikai 1 pavārs un 2 pasūtījumos atnesa pavisam citu ēdienu kā pasūtīts. Arī dzērieni nāca tik lēni, ka vairāk nācās sēdēt pie tukšām glāzēm nekā pilnām. Viesmīļu bija vismaz 3 un restorāns bija samērā patukšs. Tajā dienā gan es gāju rāties, bet, cik atceros, tad vienīgā pretimnākšana bija, šķiet, 10% atlaide. Bez atvainošanās. :-/

Es nesaprotu, kā var sūdzēties par to, ka negaršo, ja vien nav veci produkti, ļooooti pārsālīts.. bet vienkārši nepatīk garšas kārpiņām?
Te dažas, šķiet, tiešām sūdzas, kur vajag un kur nevajag... vēl dzirdot, ka "esmu iemācījusies sudzēties, baigi izdevīgi", vispār ausis vīst. :D

Es mēdzu sūdzēties, ja kaut kas tiešām nav kārtībā ar ēdienu, bet ne tādos gadījumos, kad man tas vienkārši negaršo kā tāds. Man piemēram tiešām negaršo svaigi tomāti, fuj. Bet salātus neprasīšu mainīt, ja tajos būs tomāti :D
Bet man ir viena paziņa, ar kuru dažādu apsvērumu dēļ diezgan regulāri sanāk ēst ārpus mājām. Nu tas ir ārprāts, es tiešām sajūtos neērti, kad viņa uz viesmīles jautājumiem par to, vai viss ir kārtībā, atbild ar " nē, ēdiens ir nebaudāms" vai "zupa bija vienkārši drausmīga". Bet viņa vienkārši neēd ļoti daudzas lietas un jebko, kas izskatās kaut nedaudz ārpus pieņemtā standarta. Tāpat arī sliktas apkalpošanas gadījumā viņa vienmēr uz to norādīs viesmīļiem. Iespējams, pie vainas mentalitāte, viņa ir krieviete. Visādi citādi viņa ir superīgs cilvēks, bet šīs tendences dēļ dažreiz liek sajusties citiem tiiiiiešām neērti :D :D

Es nekad tā nedaru, protams, ja būtu kas tiešām ievērības cienīgs, tad pieklājīgi to pateiktu, bet šādas situācijas nav gadījušās .. man pat šķiet, ka dažas iestādes ir pārāk pretimnākošas un ir ļoti daudzi, kas to izmanto (nu, piemēram, tajā pašā H&M var nopirktās drēbes nest atpakaļ un dabūt samaksāto naudiņu - es zinu cilvēkus, kas pavalkā, nenogriežot birku, jo to smuki arī var paslēpt, un tad nes atpakaļ .. un pēc tam mēs kaut ko no tā nopērkam - brrr (t))
Kaut gan tagad rakstu un atceros - reiz Bucefālā, kas ir visai slavena vietiņa Siguldā mums ar draugu atnesa līdz galam neizceptas vistas filejas .. pasaucām oficianti, pateicām, kas pa lietu, mums atnesa jaunas porcijas tādas pašas, bet pat neatvainojās vai necentās kā iziet no situācijas, vienkārši aiznesa un atnesa jaunas .. nu nezinu, šķita dīvaini, ne mēs gaidījām kaut ko klāt pa velti vai kādu atlaidi, bet tā attieksme šķita dīvaina, varēja pateikt kaut vai, ka netīšām tā gadījās un tūdaļ atnesīs vietā citas, bet šķita, ka kāds viņai muti aizlīmējis .. bet nu tā ir komunikācija, vairs tur neiegriežamies :D

Nu...es Londonā iemācījos, ka var un vajag sūdzēties, ja tas ir pamatoti.

Latvijā arī ir visādi dīvaiņi, kas izdomā par ko sūdzēties un pēc tam šantažēt veikalu pieprasot dāvanu kartes. Negaršīgs ēdiens ir gaumes jautājums, tāpēc par to sūdzēties ir stubi, ja kas piededzis, negatavs, pārsālīts, tā cita lieta, tur būtu normāli prasīt citu porciju vietā.
Es sūdzos par Rīgas satiksmi. Regulāri. Jo uzskatu, ka tur ir jāsūdzās, lai tai bardakā kas mainītos.