Viesmīles darbs. Nepieciešams padoms!!!

Ļoti smags! Uz kajam visu dienu, sm,agumi janes un skaisti janes.Nav tik vienkarsi ka no malas izskatas. Jamaka paskaidrot visu par katru edienu kas ir piedavajuma, tapat ar alkoholu.

Pie mīnusiem - visa diena uz kājām, kad ir pilns restorāns, tajā vidē saukta par "zaparu", tad jādarbojas ļoti ātri. Klienti mēdz nokaitināt, bet Tev jāspēj saglabāt mieru. Ļoti daudz atkarīgs no kolektīva, ir gadījies strādāt kopā ar pavāru, kurš atsakās pieņemt kritiku, ja klients sūdzas par ēdienu, tad Tu kā muļķis stāvi ar pārcepto steiku virtuvē un lamājies ar pavāru, kurš to ir pārvērtis par Tavu problēmu.
.
Nostrādāju dažādos restorānos vairākus gadus, ja esi komunikabla, ar stabilu nervu sistēmu, tad darbs ir foršs. Pie plusiem - man patika slīdošais grafiks, ka 3-4 dienas nostrādā, 3 brīvas. Laikā, kad restorāns tukšs, var atvilkt elpu (atkarīgs no priekšniecības, protams, citi liek darboties un locīt 1000 salvešu čupu, jo darba laiks).
.

Un atceries ka tev jazin katru salatu un edienu sastavdala kas todien ir puiedavajuma, sipoli vai ķiploki piemeram ir pievienoti,medus ko daudz galam pievieno, daudziem ir smagas alerģijas un ja ko nebuti pabridinajusi tu vainiga busi!

Cecīlija
Varbūt zini kaut ko par viesnīcu restorāniem, kā tur ir?
Un kādas ēdināšanas vietas labāk izvēlēties?
Negribētos tādās vietās kā, piemēram "Čili Pica" utt.,jo tās šķiet ir tās "zaparas" vietas.

Visforšāk ir pieklājīga līmeņa restorānā, bet ne tādā, kur visam 100% jābūt pēc etiķetes. Gan bei, chilli tipa neiesaku, tur skriešana visu laiku. Par viesnīcām pieredzes nav.

Cilvēki ar alerģijām parasti paši pabrīdina, ja neesi 100% droša, vienmēr pārjautā pavāram par sastāvdaļām. Man mati cēlās stāvus, kad redzēju kā viesmīlis celiakijas slimniekam aiznes miltu mērci, jo "aizmirsa". Un pēc tam pat nejūtas vainīgs, jo, kas gan tur tāds tik traks?
Ēdienkarti un ēdienu sastāvdaļas ur viegli iemācīties.

Logiski ka pabridina, un mes parasti jau no rita visu par sodiens edienkarti noskaidrojam lai velak nav simt reizes jatrauce un jajauta pavariem.

Man vairāki draugi/paziņas strādā bāros un "restorānos" nu kā Kasha uz Stabu ielas vai Sunset Lounge Andrejostā utml vietas. Tādas lounge restorānveidīgas vietas, ne ķēdes un ne lielie restorāni. Daži, kas Vecrīgā strādā, var atļauties pat tikai 3 dienas nedēļā nostrādāt pa brīvdienām, jo ar dzeramnaudām pietiekami kompensē tās dienas, kurās nestrādā. Zinu, ka dažos restorānos viesmīļiem maksā pat 5eur/h + dzeramnaudas, tā kā noteikti neslikti var nopelnīt, ja trāpās labā vietā Par stāvēšanu kājās arī neuztraucies...drošvien pirmās pāris nedēļas būs grūti, bet pēc tam pieradīsi un būs viss ok!

Taisniba, pierod un kajas vairs nesap. Tikai sakuma gan bus trakak...bet tas tikai sakuma... Tu aju visu muzu tur nestradasi un lidz ar to nebus ka man vaditajai kaju veenas drausmigi kas daras...

Un iesaku uzreiz par labiem apaviem padomāt. Vai nu ortopēdisko zolīti ielikt apavos. Tavas kājas būs ļoti pateicīgas (un mugura arī)!

es vienu bridi stradaju ekstra ka viesmile. trakakais bija noturet visus skivjus un daksas ta, lai neizlido. plus ari tik smagi tie skivji, jopcik, pat ar visam pareizajam tehnikam roka vienmer krita nost.
labs trenins, jaskraida vislaik. jatelo, ka tev patik cilveki.

Ir pieredze gan restorānā, gan vienkārši kafenē. Pirmais, ar laiku sākās muguras sāpes jo apsēsties varēju varbūt 10 min pa visu dienu, visu laiku kustībā. Un man nav pieredzes, ka ar dzeramnaudu var labi nopelnīt, bet tas noteikti no vietas atkarīgs. No abiem darbiem aizgāju, tā arī neiepatikās plus muguras sāpes.
Dienās kad ir ļoti daudz cilvēku, man bija liels stress, visus steigā, sākumā pārs reizes nepareizos ēdienus aiznesu. Nu man kā nezinātājai bija sākumā zupas grūti atšķirt pec skata, tāpat picas. Bet to ar laiku protams iemacījos. Man vēl plusā bija uz maiņām ar citām jāstāv pie kases. Atceros ar diezgan lielu nepatiku. Darba stundas boja no 9 rītā līdz 10 vakarā un beigās telpu tīrīšana visām kopā.

Sāksim ar to, ka Tev nav pieredzes, kas ir svarīgi augstākas klases restorānos. Tevi tur var paņemt tikai tad, ja palaimējas( vajag tieši uz sezonu, kas ir vasarā, vai arī Tu viņiem iepatīcies un ievies uzticību, ka ātri visu iemācies). Tātad jāskatās, kur nevajag pieredzi- pastrādāsi tur un, tad jau meklē labāku vietu.
Lai būtu laba viesmīle un pelnītu labas dzeramnaudas ir jāmīl darbs ar cilvēkiem un ir jārāda cik ļoti Tev šis darbs patīk. Klienti visu laiku Tevi vēro un ja Tu staigāsi apkārt dusmiga, bēdīga, satraukusies vai nepārliecināta par sevi, tad ne uz ko daudz vari necerēt. Pat ja negribas priecāties un smaidīt, tad Tev vienalga jāmēğina notēlot. Pat ja nezini visus ēdienus un to sastāvdaļas, tad ar savu attieksmi noteikti dabūsi labu naudiņu.
Pamēğini pati aiziet uz kādu restorānu un pavēro viesmīļus, apmēram arī tā doma radīsies kā būtu jāstrādā. Darbs nav fiziski smags, bet vairāk morāli.

No viesnīcu restorāniem iesaku paskatīties vai "konventa sētai" nevajag viesmīles- tur gan ir lieliski. Jā, darbs uz kājām, bet kolektīvs foršs un galvenais, priekšniecība ir super. Vadības dēļ vien tur ir vērts strādāt- grafikam vadība pēc iespējas pielāgojas tev, var sarunāt daudz ko, visi kā ģimene. Gadījās vasaras periodu tur pastrādāt, biju sajūsmā. Ļauj gan iedzert kafiju, gan no virtuves ko uzēst
Bet viesmīles darbs pēc būtības nav viegls- piekrītu iepriekš minētajam viedoklim-kājas pirmās nedēļas man bija sapampušas un sāpēja, arī stāju pa 3 mēnešiem sabojāju, nesot uz vienas rokas lielu smagumu, jo trauki tiešām nav viegli

Ļoti skumji skatīties, kā viesmīļiem, īpaši tiem, kas strādā jau gadiem, ir šķības muguras- deformējas stāja lāpstiņu un plecu ietās, bet paši gan to nemana, cik esmu jautājusi.. Laikam pierod..
tādēļ neapskaužu tādu darbu, grūti

Esmu strādājusi restorānā, gan ne par viesmīli- reiz viesmīle bija uzlikusi soļu skaitītāju- dienā nostaigāja 20+km
līdz ar to pirmais- fiziskā sagatavotība. tiešām ne visi var izturēt.
arī alga labā vietā ar dzeramnaudām sanāk iespaidīga. taču jāmīl darbs ar cilvēkiem, jābūt profesionālu iespaidu atstājošam, ar labu atmiņu un gatavam ātri pielāgoties situācijai.
tāpat jābūt gatavam strādāt komandā- gana daudz šņukstošu viesmīļu nācies manīt, kas nevar skarbāku atbildi no pavāra pieņemt

Ir stradats sajaa jomaa. Slodze nav no vieglaakajam. Man pec slodzem vai pat slodzu vidu celos sapigi krampji pa laikam metaas vel attiecigi jo lielaks restoraans vai kafeinica kad nogurums ir grutaak atcereties kuram galdinam pasutijums ja cilveku straume. Ir japarzin edienkarte kaa jau mineets kaa +dzeramnaudas un bezmaksas pusdienas, bet respektivi visu dienu uz kaajam jaaiznesa edieni ,paplates un par spiti visam jaasmaida. Partraucu straadat jo rokai nervu probleema fiziski gruti vairakas stundas cilaat smagumus.

Beibe.marta man ar gadijas nejausi galdinus sajaukt vaditaaja bija loti nikna straadaju tolaik cilipicaa.

Iesaku meklēt darbiņu centrā, Vecrīgā, jo, cik dzirdēts, visdāsnākie ar dzeramnaudām ir ārzemnieki. Protams, tad jābūt labai angļu valodai. Un Tev pašai jābūt smaidīgai, komunikablai, laipnai. Izskatam arī ir nozīme. Pirms vairākiem gadiem, kad vēl studēju, pazinu 2 viesmīles. Viena bija ļoti izskatīga - blondīne ar lielisku augumu, smaidīga un pašpārliecināta, bet otra bija ne īpaši izskatīga un nedaudz kautrīga. Līdzīga tipa restorānos pirmā meitene mēdza nopelnīt pat 30-50 latus dienā (tad vēl bija lati), bet otrai parasti pat piecītis nesanāca.
-
Neieteiktu strādāt Čili picās un līdzīga tipa iestādes (jo īpaši arpus centra), neko nenopelnīsi, tik būsi noskrējusies.

Strādāju par viesmīli nu jau gandrīz 4 gadus. Man patīk.
Nuu, ar dzeramnaudām ir tā, ka no sākuma jārēķinās, ka nekas daudz tur nesanāks, kamēr neiestrādāsies.
Tā kā tas ir darbs ar cilvēkiem, jāprot neuzsūkt viņu negatīvās emocijas sevī, it īpaši- nevilkt visas darba likstas līdzi uz mājām.
Un tiešām fiziski no sākuma ir ļoti smagi- jo īpaši vasarās, kad visu laiku ir pilns, un ja restorānam ir āra terase, tajā karstumā un formas tērpā esi pārskrējies, nosvīdis, visur bardaks un panika, nav laika ne ūdeni padzerties, par ēšanu vispār aizmirsti
Lielākajā daļā restorānu maiņas ir uz visu dienu- tātad, 10- 14h, reizem līdz 2 naktī, bieži visa diena uz kājām. Sāpēs mugura, pēdas, plaukstu locītavas.. (no paplātes).. Tomēr tas viss ar laiku pāriet, apmēram 2 nedēļas.
Bet teikšu tā- ja jūti, ka vēlies nostiprināt savu raksturu un valodas zināšanas- droši ej.