Man ir reāla pieredze par dzīves uzsākšanu mazpilsētā. Šogad pārcēlāmies uz pavisam mazu pilsētiņu, nebija mums te ne radu, ne draugu, ne palīdzības. Bija tikai sapnis par skaistu vietu un liela vēlēšanās. Turklāt manam vīram ir ļoti vājas latviešu valodas zināšanas, kas šeit ir retums. Nopirkām māju un vienkārši sākām dzīvot. Vīram darbā sakārtojās apstākļi tā, ka var strādāt arī dzīvojot šeit, pat sanāk pelnīt vairāk. Es dažus mēnešus padzīvojos mājās, nemaz neko īsti nemeklēju, tad darbs burtiski pats mani atrada, iepriekšējās darba vietas sadarbības partneri uzzināja, ka esmu pieejama un piedāvāja darbu tajā pašā jomā, kādā jau iepriekš strādāju. Tā kā esmu pārliecināta, ja ir stipra vēlēšanās un gatavība darīt un iet, tad ir iespējams labi dzīvot arī mazpilsētā. Un nav tā, ka ir tikai bezdarbs un pensionāri. Jā, ir klusi, mierīgi, bet neviens taču negaida mutuļojošu nakts dzīvi, festivālus, cilvēku pūļus mazpilsētā. :-D
2478
