Sestdienas beztēma

čau!
Šodien aizbraucām uz pusdienām pie vīra vecākiem, viss ievilkās, tikai tagad atbraucām mājās.
Vispār šorīt pamodos ar domu, ka meklēšu savai kaitei citu speciālistu, jo ir sajūta, ka kaut ko visu laiku daru, bet problēma neatrisinās, jo kaut kas visā ārstēšanā trūkst. Un, ja senāk savu vainu ikdienā fiziski neizjutu, tik vien zināju, ka ir, tad tagad arī justies sāku slikti.
Viens no maniem nākamā gada mērķiem tiešām ir maksimāli sakārtot savu veselību.

mana veselība šogad ir paslīdējusi zem 0 atzīmes. Metas klāt viss, kas vien var mesties :D Bonusiņā atklājās diez gan nepatīkama slimība un vēl pēkšņi tagad seja man ir tāda, ka bez tonāla es sēžu tikai mājā zem segas :D
Pats stulbākais visā ir tas, ka nevar tikt pie ārsta normāli. Mēnesi jau mēģinu tikt pie dermatologa, rezultātu nav, vienīgais variants man ir maksāt miljonus vienam, kas ir ātrākais variants. Bet nu arī vēl pāris ned jāgaida, līdz tam jau es te līdzināšos dinozauram.

fejja - diemžēl mūsdienu medicīnas sistēma, šajā valstī labāk neslimot, ja vien neesi miljonārs. :D
Bet izdomāju uztaisīt ķirbju krēmzupu ar kausēto sieru, nu ļoooti garšīgi.

wow, saņēmos, atdzīvināju bloga rozīgumu uz pelēcīgumu. nu, fantastiski, ko lai saka. man visam vajag pārmaiņas ar lieliem notikumiem dzīvē.. un es tik nenormāli gribu sushi, izstāstīt nevaru :D

winterra - tokyo city!! tikai pēc tam nekārdini ar bildēm :D

Viii, nēēēē, nevar.. es dzērusi šovakar, pakaļ aizbraukt nevar. bet tā pievešana pie dzīvokļa durvīm ir TIK kārdinoša, šausmas.. varētu 64 sushi dabūt... pieved sākot no 20 eur. žēl, ka neviena man zināma cosmo dāma nedzīvo manā ēkā, varētu samesties.. :D

Grasos braukt pie meitenes vecākiem iepazīties, ir ļoti bail. Vismaz divatā sadomājām, ko man vilkt mugurā.

Man jāstrādā, jūtu, ka būs smaga nakts. Šonakt biju Vecrīgas apkaimē, atgriezos mājās tikai pus8 no rīta, visu dienu nevarēju pagulēt, bet tagad nāk miegs :)

Sveikas!
Bāāā, pēc šitās vella nedēļas es tik ļoti gaidīju nedēļas nogales mieru, ka beidzot arī sagaidīju! Šodien visu dienu nogulšņāju pa gultu ar filmām, grāmatu, mūziku un svecēm fonā. (s) Nu, un veļasmašīnas murrāšanu, lai vismaz ir kāda darbības imitācija. Aiz loga tik žūžojoši lija visu dienu un migla tāda, ka ar nazi var griezt, nekas cits neatlika, jābauda un jāslaistās. Gan ar noteikumu, ka jau desmitos no rīta biju izskraidījusi visas vajadzīgās vietas un sadarījusi visas svarīgās lietas. Un slaistenes dienas grand finale - tikko piestūķēju vaigus ar tiiiik garšīgu Shepherd's pie, ui! Riktīgs dibena audzējamais ēdiens, bet nu bez variantiem - pats līda mutē. :D
Rīt jāiet misijā iepirkt egles rotājumus. Nav ideju un nojausmas, kā to kociņu gribas šogad ģērbt. Bet nu varbūt rīt. "Rīt jau jābūt arī rītam labākam".

Es to izdariju. Pasutiju sushi. 64 gabalini. Iztuksoju krajkasiti, hehe

64 gabaliņi... Dulse tu tāda!! :D
Es esmu izlīdusi no migas un sākšu mācīties. Tā kā vakardien sanāca paballēties un gulēt doties līdz ar pirmajiem gaiļiem, bet biju apsolījusi mammai, ka šodien pavadīsim dienu kopā, gulēts bija maz. Tad nu nosnaudos vakarā, bet nakti pavadīšu mācoties :D Būs viss sajucis :D

Esmu pilnīgi izbesīta un ar sajūtu, ka negribu nekad vairs uzņemt ciemiņus. Pilnīgi no dusmām nevaru aizmigt, nezinu, kā izlādēties.

Annie, kas notika?
Es labprāt dotos gulēt, bet tieši zem loga jau kuro reizi mašīnai ik pa pāris minūtēm,iedarbojas signalizacija, skaņa briesmīga(e)

Ciemiņi bija ar bērniem. Vairākas reizes palūdzu, lai neļauj sēdēt bērnam barošanas krēsliņā (krēsliņš paredzēts bērniem līdz 3 gadiem, bet te bija piecgadnieks), kas, protams, netika ņemts vērā. Pēc ciemošanās konstatēju, ka krēsls ir salauzts.

Annie, piestadi rekinu ;)
Es ari gribu gulet, bet vakarinas vel jasagaida :D

Kaut kā neērti bērna krustvecākiem pieprasīt, lai pērk jaunu krēslu. Ai, pārdzīvošu. Vislielākā sāpe laikam tāpēc, ka es vairākas reizes lūdzu nesēsties, nešūpināties utt., bet tiku noignorēta.

Annie, cik tuvi ciemiņi? Draugi, kolēģi, radi? Esmu ievērojusi, ka mūsdienās uz cilvēkiem "piestādīt rēķinu" vairs nedarbojas, cilvēkiem šķiet, ka viņi pa 50 eiro var atpirkties no visa. Ja ciemiņi tuvi (radi, labi draugi), es rīt piezvanītu un pateiktu: Klau! Jūs salauzāt. Šodien ir brīvdiena. Lūdzu, atbrauciet un saremontējiet! Līme man ir, paņemiet skrūvgriezni!
Nu tā apmēram. Kad cilvēkam liek kaut ko aiz sevis savākt, izlabot, salabot, viņam beidzot sāk pielekt.

Uz dzimsanas dienas pasuti jaunu. Savukart ja tad vairs nevajadzes, lidzvertigu.
Bet man taa filozofija savadaka, ja saplesu, tad izlaboju. Bet es ari gan nedaritu, to, ko paludza nedarit.
Zel, ka bernam nebus tagad drosi.. uz ziemassvetkiem saki, ka pirksiet jaunu, jo ieprieksejais tika saplests (nesaki kad, kapec) un piedava viniem piedalities saja pirkuma.

Nu, tur nevar neko baigi salīmēt vai saskrūvēt. Nav tā, ka tas krēsls ir nelietojams, bet kāju balsts vairs nav nofiksējams un lietojams, kā tas ir paredzēts.

Ja netaisies prasīt kompensāciju par lauzto mantu,tad sēdi un nečīksti par to,bet turpini lietot.