Par to homoseksuālismu... manuprāt, Latvijā, ne tik daudz cilvēku ir pret to, cik daudz paši homoseksuāļi uzbāžas ar to savu būšanu. Cik reizes ir nācies saskarties ar to, ka knapi iepazīsti cilvēku, bet viņš jau sāk kladzināt, cik grūta dzīve ir homo utt. Tad ir tāds - hei...I dont want to know. Paši to uztaisa par kaut kādu notikumu un gadsimta tēmu, tad brīnās kādēļ negatīva attieksme. Nu negribu es zināt visādus homo sīkumus, man jau ar hetero drāmām pietiek.
Par Liepājas čaļiem.. vienu vasaru te Rīgā sanāca uz rīta pusi satusēt ar liepājniekiem. Kaut kā baigi sapasēja, it kā foršs čalis bija. Aizbrauca uz Liepāju, baigi daudz čatojām un pļāpājām, šim bija uz Rīgu jāatbrauc vēlreiz uz nedēļas nogali. Dažas h pirms viņam bija jāatbrauc - uz sms neatbild, telefonu neceļ, no FB izdzēš. Es nodomāju, nu labi, štrunts ar visu - vienreiz satiku tāpat tikai :-D Beigās izrādījās, ka šis esot sagājies atpakaļ ar savu ex un nu ir happy family. Nu un atkal - štrunts ar visu, man prieks, ka viņiem viss nokārtojās, bet.. katru reizi kā šiem kašķis un viņš brauc uz Rīgu, tā man visu laiku raksta un nesaprot kādēļ es viņu katru reizi atšuju. Varbūt tapēc, ka tu biji kretīns "biksēs čurātājs", kurš nevarēja vienārši pateikt - hei, atceļam šodienas plānus, es te sagāju kopā ar savu ex :-D bet nē, es atbrīvoju vakaru un veltīgi :-D