Man tā bija ar manu tagadējo draugu, nu ļoti līdzīgi. Sākumā vispār neiepatikās, tikai tik, cik redzēju, ka sakarīgs un tā, domāju aiiii, nav vērts, meklēšu citu, bet nu turpināju vēl kontaktēties ar viņu un tikties, jo viņš bija ļoti jauks, daudz ko darīja, aplidoja utt, bet nu diez gan ilgi viņam to nācās darīt līdz es vispār biju ar mieru būt kopā utt, un arī attiecīgi arī kaut ko vairāk (te ir runa par to fizisko pusi, tajā brīdī, kad vispār biju ar mieru būt kopā un visu pārējo, biju jau pieradusi pie lietām, kas man viņa izskatā nepatika, biju pieķērusies viņam kā cilvēkam un vispār nekas netraucēja). Tā nu esam kopā joprojām, mīlu to cilvēku ļoti ar visiem viņa trūkumiem un neskatoties uz to, ka sākumā dzirksteles nebija un esmu laimīga, nevienu citu arī negribu vairs. Un vēl varu piebilst, ka šobrīd savu draugu mīlu vairāk nekā esmu mīlējusi jebkuru citu, ar ko sākumā bija tā dzirkstele.