Šobrīd ejam cauri diezgan trakām problēmām, kas kādu labu laiku mūs skars. Tas viņu nenormāli nomāc, bet es cenšos viņu atbalstīt. A viņam to nevajagot. Un par cik esmu tajā problēmā iekšā tik pat, cik viņš, tad man atbalstu vajag nu ĻOTI. Bet šādā brīdī novērsties no manis, tas nu gan ir skumji. Un tad nu nesaprotu, vai cēlonis ir tās problēmas, vai arī esmu apnikusi dēļ savām greizsirdībām utt., jo līdz šim viss bija super. Tagad gan arī ir sanācis tā, ka abi visu dienu esam pa mājām, un viņš saka, ka tagad, dēļ visām problēmām, viņam ir par daudz manis..