Mākslīgā radioaktivitāte.
1920.–1930. gados zinātniskajā pētniecībā tika demonstrētas daudzas iespējas praktiski izmantot radioaktīvos izotopus.
Pirmais lielākais sasniegums tika panākts, kad 1934. gadā, izmantojot elektrisko mašīnu, Ernestam Lourensam
izdevās izjaukt dabiskā oglekļa-12 kodola sastāvu, “iespiežot” tajā vēl vienu protonu. Tādējādi tika radīts radioaktīvs
slāpekļa izotops ar pussabrukšanas periodu 10 minūtes. Pēc šā eksperimenta attīstījās ķīmisko elementu iegūšana ciklotronos
(daļiņu paātrinātājos).
Pētot neitronu iedarbību ar urāna izotopiem, cilvēce nonāca līdz jaunai enerģētikas nozarei – kodolenerģētikai.
Radioaktīvos izotopus šodien izmanto ļoti dažādās tautsaimniecības nozarēs. Medicīnā, piemēram, diagnostikai un
terapijā izmanto jodu-123, jodu-131, talliju-201, galliju-67, fosforu-32.
a) Dotajā tekstā atrodi divus viena ķīmiskā elementa izotopus! Aizpildi tabulu!
Izotops
Atoma kodola sastāvs
Protonu skaits
Neitronu skaits
b) Uzraksti tekstā minētās kodolreakcijas vienādojumu!
………………………………………………………………………………
5
