Kafija

Dzeru kafiju, jo garšo un uzmundrina, it sevišķi no rītiem. Iecienītā, jebkāda ar pienu un 1 karoti cukura. Mājās ir profesionālais kafijas automāts.

Sākās laikam ap 6 vai 7 gadu vecumu, kad nometnēs piedāvāja "bērnu kafiju", kur daudz piena bija. Tā nu sāku mājās arī prasīt, lai man taisa kafiju un tā vien turpinu dzert :-D
Vienu brīdi sapratu, ka super daudz naudas aiziet uz take away kafiju, jo kārdinājums bija spēcīgāķs par mani, tāpēc tagad cenšos vairāk mājās izdzert, lai pēc tam neprasītos tik daudz pirkt.
Pašlaik izmantoju samaltu kafiju Lavazza zelta bundžā, ceru drīz kādu kafijas aparātu iegādāties, jo mazliet apnīk čakars ar kafijas biezumiem krūzes dibenā.:-P

kafiju dzeru ļoti sen, neatceros precīzi kad sāku, bet tas noteikti bija pie omas ar 3in1 kafijām :D vai arī vnk pienu un cukuru. Tos 3in1 dzēru ļoti ilgi, līdz beidzot sapratu cik garšīga ir maltā pupiņu kafija bez cukura. Tad nu tagad vismaz 2 krūzes dienā ir obligātas, īpaši no rīta, lai varētu pieslēgties dzīvei

Ak šīs omes!
Arī es sāku dzert kafiju dzīvojoties pie omes, tad nu pamazām arī mājās.
Tas bija rīta dzēriens. Šobrīd varu izdzert 5-6 milzīgas krūzes ar kafiju, garšo, patīk.
No rīta krūze tiek izdzerta, lai tik pamostos. Vēlāk pa dienu un vakarā tikai garšai.
Dzeru baltu ar 1.5-2 karotēm cukura. Ja uznāk luste, tad darbā pienu putoju un pieberu kanēlīti.
Gan šķīstošā, gan maltā.
Ja šķīstošā tad zaļais Jacobs, ja maltā tad zaļais jacobs vai dallmajers :D

Bieži te tiek minēta Lavazza, viņa tiešām tik laba?

Pat neatceros, kad sāku dzert kafiju, bet šķiet, ka ļoti agrā vecumā.
Mani kafijas dzeršanas paradumi ir ļoti nekonsekventi - reizēm dienām nedzeru nekāda veida kafiju, reizēm izdzeru vairākus 3in1 dienā, reizēm izdzeru 2-3 krūzes parasto kafiju dienā.

Neatceros, kad sāku dzert kafiju, bet tas nebija agri. Mājās ir profesionālais automāts un arī take-away kuru katru iedzert nevaru, man ir konkrēta ideja, kā kafijai ir jāgaršo, citādi nevaru iedzert. Dzeru ar pienu un bez cukura. 3-1 tipa kafijas nespēju dabūt sevī iekšā, arī šķīstošā kafija man ne visai.

Kafiju sāku dzert, kad ar draugiem gājām mācīties vai tā pat pasēdēt uz coffee inn un tamlīdzīgām vietām, un tur sākās visas šīs karameļu makijto utt. Bet tā kafiju kā kafiju aktīvi sāku dzert pēdējā mēneša laikā, kad studijas piebeidza, un vajadzēja noturēt acis vaļā. Tā nu tagad katru rītu iesāku ar baltu kafiju :-D

Pirmā kafija, ko dzēru, bija tā cigoriņu kafija bundžās. Vēljoprojām patīk tā garša, īpaši cigoriņu saldējums. Bet tā sāku vairāk kafiju dzert paliekot pie draudzenes, un kad sāku mācīties augstskolā. Nedzeru gan regulāri, ir dienas, kad varu izdzer vairākas krūzes un tad kādu mēnesi nedzeru vispār. Nekad neesmu jutusi to kafijas efektu, tāpēc varu dzert kaut vai pirms iešanas gulēt. Visvairāk laikam patīk Merrild hazelnut šķīstošā kafija, bet arī pupiņu kafijai nebūtu ne vainas, ja nebūtu čakars ar biezumiem. :-D

Atceros, ka pirmo pagarsoju kafiju ar cukuru un splaavu aaraa.. tik pretiiga likaas. Diezgan ilgi kaifoju tikai smarzas deel, bet pati kafija negarsoja liidz nepameeginaaju kafiju bez cukura! Pilniigi cita lieta, loti iegarsojaas un kafiju dzeru tikai taa. Espresso vai kapucino! Nu veel man garso caffe macchiato, kas noziimee espresso ar nedaudz piena putaam. Kafiju daudz nedzeru, bet no riitiem tasiite ir obligaata.

Es dzeru tikai "kafijas imitāciju". Visu laiku biju tējas cilvēks, kafiju dzēru reti, līdz parādījās auto un secinājums, ka Statoil Latte. Tā kļuva par rīta sastāvdaļu.
Mājās ir arī Lavazza, pa retam pavirinu to burku, lielākoties dzeru Nescaffe 3in1, bet arī pa krūzei dienā, reti kad vairāk, jo pamatā ir palikusi tēja - atnākot pie manis ciemos un palūdzot tēju, saraksts ar iespējām ir jāklausās 10 minūtes :D

Kafiju dzeru, jo ir zems asinsspiediens. Neteiktu, ka baigi garšo- kā kuru dienu. Bet bez kafijas no rīta ir ļoti grūti. Sāku dzert laikam kādos 17 gados, nemaz tik sen tas nav. Mamma man kādu reizi piedāvāja kafiju, kad pēc pamošanās bija ļoti grūti. Lai pārbaudu, vai labāk jūtos- jā, palīdzēja. Tad iegādājāmies asinsspiediena mērītāju un pasekoju tam visam līdzi.

Esmu atkariga no garsigas kafijas. Nespeju pamosties bez tas! |-) Sobrid ari vairs nespeju dzivot bez sava Nespresso kafijas automata. TIK erti un tik daudz kafijas no ka izveleties!

Sāku lietot pirms diviem gadiem un to nožēloju, jo organisms diezgan ātri pierada pie šāda atmošanās veida un bez tā dienu mundrumā pavadīt ir grūti. Pirms tam labi iztiku bez tās. Nožēloju, jo kafija nav vēlama manam veselības stāvoklim. Bet tā dzeru reizi dienā, gan šķīstošo, gan dabīgo, vienmēr ar pienu un cukuru, lai mazāka trauma kuņģim.

Ome dzēra cigoriņu kafiju, tad prasīju, lai man arī uztaisa + lauku piens + cukurs. Iegaršojās.:-D Ja nemaldos kādi padsmit gadi būs kopš dzeru. Tiesa, ne cigoriņu. :-D

es bērnībā jau sāku dzert ļoti vieglu kafiju ar pienu, bet pārsvarā cigoriņu dzērienu.
bija laiks, kad dzēru tiešām daudz krūzes dienā, nu jau aptuveni gadu dzeru tik vienu kafijas krūzi dienā-no rīta.
man garšo Dalmayr kafija :)

Man ļoti garšo kafija. Regulāri atkal dzeru kādus četrus gadus, parasti tās ir kādas 2 - 3 krūzes dienā. Dzeru ar pienu, bez cukura, dažreiz pieberu kanēli. Pēdējā laikā esmu iecienījusi Paulig.

Esmu tējas cilvēks.. bet vairākas x nedēļā panašķojos ar kafiju.. dažus gadus atpakaļ tikai sāku to dzert. Tagad patīk stipra un mazā tilpumā bez cukura vai piena. Nepatīk, ja kafijai jūt dikti skābeno piegaršu :-)
Mājās ir šāda (patīk):

Kafiju dzeru no ~17gadiem. Vislabāk garšo lavazza un nescafe. Dzeru bez cukura, ar čut čut pienu :)

Dzeru no padsmit gadiem. Patīk stipra, melna kafija bez cukura/piena.