Principā piekrītu, bet ne kategoriski.
Mammai tētis ir no Āfrikas atvedis ļoti skaistas krelles ar pusdārgakmeņiem, tās paliks mums kā dzimtas mantojums arī pēc 50 gadiem, visticamāk. Citi dzimtas vīrieši ir dāvinājuši, piemēram, zelta krustiņus, kad tie bija vēl kas īpašs. Šīs dārglietas, tāpāt kā sudraba trauki paliks daudzus gadu desmitus.
Taču ir citas, ne-eksluzīvas rotaslietas, kā piemēram, dzintars, ko noteikti var sieviete pirkt sev pati.
Šāda izmēra/nozīmes dārglietas, manuprāt, pieklājas dāvināt tikai kāzu jubilejās - uz 5, 10, 15 utt gadu jubilejām, ne jau dzimšanas dienā.