Labrit,
divas kafijas izdzertas, bet joprojam viss besi! dusmojos uz viru! pat isti nezinu vai ir verts vai ne- man vina pietrukst, man pietrukst kopa neko nedarit vakari, jo esmu visu dienu ar bebi un ir ok, bet gribas ari parunaties, kopa ko paskatities un but tada kunina, kur vins varetu panemties ar bebi un es tepat savas lietas padarit! bet mans virs to neredz, vins visu svakarus so nedelu ir kaut kur bijis,kaut ko darijis, it ka jau vienmer ar labu attaisonju, tad nu domaju sovakar... jo nekas nav ieplanots, bet reku, tikko pazinoja, ka vinam atkal tur un tur ta ka vajadzetu! tad nu domaju teikt, neteikt, ka man vajag vairak laika ar vinu? pat ne ar vinu, man pietrukst tas sajuta, ka vins ir majas! bail, ja teiksu, tad nesavaksu savas emocijas un uztaisisu kaski, ja neteiksu varu but paris dienas nigra! laikam ziemas depresija mani ker, plus kada hormonu vetra ari varetu but!