Intuīcija

Oho, laika derētu Tevi uz ekstrasensu cīņām nosūtīt...

Mana intuīcija parasti ir diezgan precīza, tāpēc ieklausos.

Jā, ieklausos, jā, sekoju. Un vienmēr tai izrādās taisnība (to gan ar prātu aptveru vēlāk).
:)
Jo vairāk tai uzticos, jo ātrāk un labāk atrisinu savus jautājumus un problēmas. Tāpēc, lai dzīvo intuīcija ;-)(l):-P8-)

mana intuicija dzivo savu dzivi :D :D :D

Cenšos piefiksēt, ko man intuīcija saka. Lēmumus gan cenšos pamatot loģiskos secinājumos, nevis tikai intuīcijā, bet jāatzīst, ka ir gadījies, ka neskatoties uz loģiku, lietas nesanāk, un es jau zināju, ka nesanāks.
Bet kurš ta ies atzīties, ka arguments par labu kaut kā darīšanai/nedarīšanai ir bijusi sajūta.

Ja intuīcija attiecas arī uz ceļa noteikšanu, tad esmu topogrāfiskais idiots bez intuīcijas pazīmēm :-D draugi to jau ir iegaumējuši, un nekad man neklausa, kad es saku, ka "jūtu", kur jāiet :-D

Man laikam intuīcija nestrādā. Vai arī vēl neesmu iemācījusies to atpazīt :-D
Bet mani glābj vīrs, uz viņa intuīciju pat nebaidos paļauties. Mums viss balansā :-D

Reizēm klausu, reizēm ne. Reizēm man jāpašķiro, kur beidzas mana intuīcija un sākas vienkārši aizspriedumi, bailes no nezināmā, neuzticēšanās cilvēkiem, pirms vēl esmu tos iepazinusi.

Paris reizes dzive esmu atpazinusi intuicijas kliedzienus kautko nedarit/kautkur neiet. Un labi, ka taa. Bet taja pasa laika bijis ta, ka noturu par intuiciju, bet patiesiba tas bijusas vienkarsi ieksejas bailes.

Jā, man ir laba intuīcija, bet tāpat sevišķi tai neuzticos, ja nav vēl kādi papildus argumenti. Jo tas tiešām šķiet muļķīgi - darīt kaut ko tikai un vienīgi tāpēc, ka "ir tāda sajūta".
Bet esmu pārliecinājusies, ka man lēmumi jāpieņem, balstoties uz pirmajām izjūtām. Ja sāku par daudz domāt un spriedelēt, tad visbiežāk iebraucu auzās. Zinu, ka daudziem cilvēkiem ir tieši otrādāk.
Par cilvēkiem vispār - ja kāds liekas aizdomīgs, tad netērēju nemaz laiku. Kad tā nedarīju, attiecības ar cilvēkiem (it īpaši vīriešiem) bija viena bēdu leja :D

Izcila! Dazas reizes kad neesmu paklausijusi savi intuicijai beigusas loti, loti bedigi. Tagad vairs ta neriskeju, un zinu jaklausa sev nekad citiem tad tikai bus viss super. Ari attieciba uz cilvekiem nekad , nekad nekludos dzive pieradijusi!

Man tiešām ir ļoti spēcīga intuīcija. Reizēm pašai liekas, ka mani varētu sūtīt uz ekstrasensu cīņām :D Bet ne vienmēr pieņemu lēmumus uz intuīcijas pamata, jo sirds un intuīcija ne vienmēr ir saskaņā.

Nē, es tomēr redzu labāku kandidātu ekstrasensu cīņām. Rīdziniece, kura nekad, nekad nekļūdās attiecībā uz cilvēkiem! Nezinu kurš vēl uz šīs pasaules varētu tikt skaļi ko tādu apgalvot :) īpašs cilvēks :)

Es runaju par savu dzivi, attieciba ar cilvekiem kas man apkart! Sakars ar t o esktrasensu sviestu? Un ja savos 45 gados apgalvoju nekad nekludos cilvekos! Un ja man ir perfekta intuicija. :-P

Man ir laba intuīcaja. Nekad nepieviļ un vienmēr ieklausos tajā.
Vienmēr viss notiek kā domāju.
Bet Tu esi tas, ko domā.

Jā, jā. Ceru ka intuīcija tev palīdzēs noteikt kādus nadziņus krāsot.

Rīdziniece, sakars vistiešākais! Visi cilvēki kļūdās, vai ir kļūdījušies cilvēku izvēlē. Mēs visi esam kādreiz, kaut reizi vīlušies. Bet ja tu 45 gadu vecumā esi tāds cilvēku skaneris, tad mudīgi uz ekstrasensiem! Jo tās tik ir spējas!!! Es domāju, iespējams esi garīgi ļoti attīstīts cilvēks. Parasti cilvēkiem ir jāmācās, jāiegūst pieredze, tas bieži sanāk tieši attiecībās ar citiem. Savukārt, tu esi apgarota un garīgi apdāvināta, tu neesi kļūdījusies cilvēkos, jo vienkārši tavā vecā dvēsele jau ir apguvusi visas mācības :) Lepojos, ka cosmo ienāk arī šāda līmeņa cilvēki :)

Ekstrasensi ir sviests! UN ko nozime kludities, varbut japamana ka ar gadiem mes un cilveki mums apkart medz mainities? Vai ari vienkarsi nav no citiem jagaida neiespejamais? Cilveka emoxciju, butibu ja uzminu vienmer. ;-)