mazliet pasapņosim

Lietas, kas Latvijā traucē:
- Zemais izglītības līmenis (teorētiski daudziem augstākā izglītība, bet nav neviena laba pasaules līmeņa augstskola);
- Zemās algas, nabadzība;
- Drūmi, rupji, nepatīkami cilvēki;
- Daļa mazākumtautības un to kultūras līmenis. Nu man tiešām ir nepatīkami visur klausīties to lamāšanos, skatīties uz spļaušanu uz ielas, kāpņu telpu aprakstīšanu utt. Fui.
- Latviešu savtība un egoisms (uz ielas atradīs maku un bez sirdsapziņas pārmetumiem bāzīs sev kabatā);
- Manieru trūkums - grūstīsies, spaidīsies, bet nekad neatvainosies;
- Gandrīz bezgalīga tolerance pret rupjību un rakstura trūkums.

visumā protams taisnība, bet noslēdzoties savā kontaktu lokā un teritorijās no tā daudz maz var izvairīties, Latvijā var labi dzīvot ja neņem galvā apkārtējo pasauli un nav darbs ar latviešiem:'-(

Es tagad vispār uz Latviju skatos caur rozā brillēm :D Liekas bezmaz superīgākā valsts kopš nedzīvoju :D

Va` ne, Kormīt - Latvija ir vieta, kur ļaudis dzer saldējuma kokteiļus un iet uz teātri! (l)

hanna!, ne tikai saldējuma kokteiļus.. :D :D

Salasījos Cecīlijas teikto un tagad bail, nezinu, ko sagaidīt no brauciena uz Latviju vasarā :-D Vedīšu savu līgavaini pirmo reizi apciemot manu dzimteni. Jāpiebilst, ka Latvijā pēdējo reizi biju 3,5 gadus atpakaļ, tāpēc tiešām nav ne jausmas, kas tur īsti ir mainījies, un kas nē.

Izbraukšu pārmaiņas pēc maģistru pabeigt citviet, jo Latvijā diemžēl piedāvājums manas sfēras izglītībai ir tāds - nekāds. Bet pēc tam - atpakaļ, un ieguldīt zināšanas valsts attīstībā! Gribās palikt tieši tāpēc, ka ir daudz, ko darīt, daudz, ko kārtot šajā valstī.
Par cilvēku nīgrumu - man patīk, ja mani liek mierā. Atceros, kad pēc dzīves Anglijā atbraucu atpakaļ, burtiski no jauna iemīlējos mūsu sabiedrībā - te daudz retāk būs tāds variants, ka cilvēks uzliek laipnības masku, bet tu jūti tam cauri vēsumu, un nesaproti - nafig viņš vispār smaida. Te drīzāk ir tāds ārējs vēsums un niķīgums, aiz kā slēpjas silta sirsniņa.

Up