mazliet pasapņosim

Helish, naudas vienmēr pietrūkst, jo pieaugot ienākumiem, pieaug arī vajadzības, uz pasaules ir ļoti maz cilvēku, kam pietiktu naudas.

up

Gribu braukt prom, to arī darīšu, bet ne tuvākajā laikā. Tā gribēšana nav finansiālo problēmu dēļ, bet gan vēlos nomainīt vidi, pat sākt ''jaunu dzīvi'':-D Bet pagaidām valsti nezinu

Fiore, esmu Somijā.:-)

Piekrītu Naomi. Es piemēram,esmu dzīvojusi gan kā vidusslānis, gan esmu pacēlusies virs šī vidusslāņa (ienākumu ziņā), bet vienmēr gribējies nedaudz vairāk un gluži pirkt visu ko vēlos un tik cik vēlos nesanāk.
Es uzskatu sevi par Latvijas patriotu. Esmu iedziļinājusies latviskajā dzīvesziņā un līdz ar to vēl vairāk apzinos Latvijas vērtību. Materiālajā ziņā man vienkārši ir veicies..Ja būtu galīgi traki, tad uz laiku peļņas nolūkos varētu pamest Latviju, bet nespētu iedomāties, ka uz neatgriešanos...

Pie manis ir ļoti silts klimats:-P

Buuuu
man ir lattelecom tv+Plus internets 16eur.
Koa? Man ir lattelecom plus nets un kopā pāri 30 euro, lētākais pieejamais variants.

Nezinu, vai lētākais, jo man ir 32, bet ar diviem dekoderiem, bez bija 22

Beibe - man ir tv ar ntajiem kanāliem un ātrākais internets kāds pieejams par/ līdz 16 eur
Nu tas dekoderis + rūteris / interaktīvā tv
Znach man tāpat kā buuuuu

Ja par tēmu, visu laiku svaidos savās domās. 10 gadus nodzīvoju ārpus LV, tagad gandrīz gadu Lv un joprojām nav skaidrības, vēlos palikt vai atkal doties prom. Man Lv šķiet par mazu, pat Rīga man šķiet tik maza.

Mele
Ļoti interesanti. Man neko lētāku nepiedāvā, pat skatoties netā kur visupirms jāievada sava adrese.

Beibe, mūs toreiz noķēra aģents, nebijām vēl tikuši līdz domai slēgt tv un/vai internetu.
Atnāca , izstāstīja, piedāvaja beztermiņa līgumu. Piekritām, sākumā bija pāri 20 eur, es zvanīju un teicu, ka TIK daudz kanālus mums nevajag.
Atslēdza šo to, bet tāpat liekas, ka NEKO neatslēdza, jo tie kanāli pāri malām ir :D bet maksājam mazāk.

Tici man strādāt par bārmeni nav sapņu darbs ārzemēs, diezgan maza alga un baigi garas darba stundas.
Iesaku labāk izglītību iegūt uzreiz ārzemēs, ar vietējo diplomu daudz lielākas izredzes iegūt darbu.

Lady Tiffany, māzāk pelna nekā rūpnīcās strādājot?

Tieši šobrīd domāju, ko tad nu darīšu tālāk, noteikti zinot to, ka Latvijā palikt nevēlos, diemžēl.
Esot ārzemēs sapratu, ka Latvijā visa sadzīve un ikdiena ir daudz savādāka un drūmāka, cilvēki tādi noslēgti un neatsaucīgi.. :-/
Bija doma doties uz UK turpināt mācības, bet tagad pat par mācībām šaubos, gribās, bet bail, ka turpināšu to mācīties, kādā jomā nevēlēšos strādāt, jo dzīvē var notikt dažādi pavērsieni.. Šobrīd "sēžu uz pauzes", tad jau redzēs, kur mani vēji aizpūtīs.. :-D

Man rit septītais gads ārzemēs, ar Latviju, diemžēl, savu dzīvi vairs nesaistu, tikai tik, cik aizbraukt ciemos pie radiem.
Kā te meitenes jau iepriekš minēja - pierod pie visa. Jā, no sākuma, visdrīzāk, būs jāaiziet cauri visādiem sūdiem, bet tām, kuras grib doties prom, varu droši teikt, tas ir to vērts!
Man te ir stabila, sakārtota vide, normāla alga, ar kuru varu nomaksāt īri un ikmēnēša maksājumus un paliek pāri arī izklaidei un iekrājumiem. Nezinu, kur es tagad būtu Latvijā, ja pirms gadiem, apstākļu spiesta, nebūtu pieņemusi lēmumu doties prom.
Veiksmi aizbraucējām un veiksmi arī palicējām. Mēs katrs esam savas laimes kalējs, lai izdodas viss iecerētais.

Visu savu dzīvi esmu bijusi baigā patriote un optimiste, ka pienāks laiks, kad šajā valstī sāks domāt par tās iedzīvotājiem, bet dienām ejot, saprotu, ka īsti jau nekas te nemainīsies. Pēdējos mēnešu visu laiku domāju par došanos uz ārzemēm. Mājas gan jau pietrūks, draugi un palikušie radi arī, pietrūks viss gan jau tā, ka varēšu spilvenā raudāt, bet nu apstākļi tomēr ir tādi kādi ir un ja sanāks tikt prom ar savu mīļoto cilvēku, tad zinu, ka viss būs kārtībā.
Esmu cilvēks, kam ik pa laikam prasās kkas jauns dzīvē, ne tik sēdēt vienā un apnicīgā darbā, tpc arī gribas pamainīt visu sev apkārt, protams arī mazliet uzlabot savu materiālo stāvokli, bet saprotu, ka šeit īsti to neizdarīšu, ņemot vērā visu, kas te notiek.
Ir pat ļoti skumji, bet ticu, ka sliktāk no aizbraukšanas nepaliks. :)

Viiiii*, es arī pirmos 3 mēnešus raudāju un teicu mammai, ka braukšu mājās, līdzko būs atdoti visi kredīti, kas bija viens no iemesliem, kāpēc devos prom. Bet pagāja tie 3 mēneši, pagāja nākamie trīs, uzradās jauni paziņas un beidzot sapratu, ka varu atļauties dzīvot kā normāls cilvēks, nevis knapināties no algas līdz algai. Ar mīlestību pret Latviju un patriotismu īri nenomaksāsi un paēst nevarēsi. Nevēlos saviem bērniem tādu bērnību, kāda bija man, kad končas bija ekstra svētku reizēs. Nē, paldies.
Prieks par tām, kurām Latvijā viss izdodās, bet sāk jau likties, ka šādu cilvēku paliek arvien mazāk.

Var jau būt patriots un mīlēt dzimteni arī svešumā :)

Piekrītu, man Latvija ir un vienmēr paliks mīļā dzimtene ar skaistu dabu, ko apciemot reizi gadā. Ar to man arī pietiek. :)